Kultūras nams, kas pašu rokām celts
Katra desmitgade, lai arī aizskrien vēja spārniem, ir ļoti nozīmīgs laikposms, kurā var paspēt padarīt ļoti daudz.
Katra desmitgade, lai arī aizskrien vēja spārniem, ir ļoti nozīmīgs laikposms, kurā var paspēt padarīt ļoti daudz.
Tieši tāpat kā no septiņām notīm var radīt bezgalīgu skaitu melodiju, arī cilvēka ķermenis var izdejot neierobežotu skaitu dejas stāstu, kas šķietami līdzīgos soļos, pagriezienos, tempā un klātesot simtiem nianšu, tomēr atšķir citu no citas.
21. janvārī, godinot izcilo pianisti valmierieti Jautrīti Putniņu, Valmieras Kultūras centrā izskanēja jau par tradīciju kļuvušais Starptautiskais jauno pianistu konkurss. Šis bija septītais gads, kad konkurss veltīts viņas piemiņai.
Viņā ritot piecas dažādas asinis, pieci temperamenti, no kuriem katrs savu reizi dominē, kad sagaidījis savu uznācienu.
Valmieras novadā darbojas vairāk nekā 20 dažādas jauniešu organizācijas. Lai gan to funkcijas ir atšķirīgas, tām visām ir kopīgs mērķis – apvienot un atbalstīt jauniešus viņu centienos tikt sadzirdētiem un īstenot savas ieceres.
Jau 35. reizi Valmierā notiek Ziemas mūzikas festivāls, kuram pēdējos gados pievienots moto «Ar saknēm zemē un mūziku dvēselē».
To, kas ir brīvība un neatkarība, nebrīvē augušās paaudzes tā īsti nevarēja zināt, toties labi zināja, kas ir nebrīve, represijas, rusifikācija, apzināti uzturēta baiļu atmosfēra un neskaitāmi daudz nejēdzību, kas raksturīgas padomju varai, tāpēc 1991. gada janvārī nevardarbīgā rīcībā tam visam pretoties un nosargāt nule atgūto valsts neatkarību bija katra normāla cilvēka sirdsapziņas diktēts pienākums.
«Vai jums nebija bail? Šis jautājums izskan visbiežāk,» teica barikāžu dalībnieks Ivars Briedis un pats uz to arī atbildēja: «Naids bija lielāks par bailēm.»
Valmiera nav no tām mazākajām pilsētām Latvijā un varbūt pat uzskatāma par gana lielu, tomēr cilvēku ceļi satiekas kā skudrām meža takā, ja tos vada viens mērķis.
Upe Vija, kas tek cauri Plāņu pagastam, netiecas būt liela un skaļa.
Kad jūs pēdējo reizi esat braukuši zirga kamanās vai kaut tikai no attāluma to redzējuši?
Vēl jau svētki nav devušies projām. Tie pakavējas izrotātajās eglītēs un spuldzīšu virtenēs. Vēl visi Ziemassvētku saldumi nav apēsti.
Dažus nepārliecinātus klauvējienus nomainīja zvans, jo negaidītais ciemiņš taupīgi apgaismotajā gaitenī bija beidzot ieraudzījis durvju zvana pogu un tad pacietīgi gaidīja, kamēr es savīkšos un aiztipinu līdz durvīm.
Pirms Ziemassvētkiem, 14. decembrī, Valmieras Sv. Sīmaņa draudzei bija īpaši skaists notikums – draudzi apmeklēja un dievkalpojumā svētrunu teica Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) arhibīskaps Rinalds Grants, kā arī par ilgstošu, uzticīgu un pašaizliedzīgu kalpošanu Valmieras draudzē pieciem cilvēkiem pasniedza LELB apbalvojumu «Uzticības vairogs».
Tanslavs nāca mājup, lēnām likdams soļus cita gājēja nesen iemītajās pēdās.
«Atskatoties uz 2025. gadu, jāteic, daudz ir padarīts, un mēs turpināsim strādāt,» vaicāts novērtēt aizejošo gadu, saka Naukšēnu apvienības pārvaldes vadītājs JĀNIS ZUMENTS un, apkopojot svarīgāko un galvenokārt saimnieciskajā jomā, īsumā akcentē būtiskākos šī gada darbus, kas gandarī un ļauj skaidrāk saskatīt nākamā gada vēlamos mērķus.
20. decembrī Naukšēnu kultūras nams kuplā amatierkolektīvu draugu pulkā svinēja savu 40 gadu jubileju.
Gadu no gada, tuvojoties Ziemassvētkiem, dzird pukstēšanu par to, ka cilvēki ir aptrakuši ar dāvināšanu un ka svētku komercializēšana svētkiem tikai kaitē.
Eiropa ir vienīgais reģions pasaulē, kur oficiāli kalendārā ir iekļautas vārda dienas un vairāk vai mazāk sabiedrībā tās tiek svinētas, turklāt tikai aptuveni pusei Eiropas valstu.
Teātris – tā ir īpaša māksla, un teātra ļaudis – paši azartiskākie un kaislīgākie dvēseļu pētnieki.