Anatolijs Kindzulis

Kopā ar Burtnieku pašaizliedzīgajiem aktīvistiem es varēju radoši izpausties, daudz paveikt un biju laimīgs, taču tagad, vēlreiz visu atceroties un pārdomājot, sirdī iekrīt arī viens otrs rūgts piliens. Manā vadībā Burtniekos tika ierīkoti divi sporta laukumi un stadions, tagad no tiem palikušas tikai krāsmatas un Burtniekos stadiona nav. Šķiet, mans darbs bijis lieks, gandrīz sāku uzskatīt sevi par neveiksminieku. Mans mūža darbs ir arī pašreiz Burtniekos pastāvošie divi muzeji — skolu muzejs un Burtnieku pagasta vēstures muzejs. Pēdējā ir vadītājs, un tur noris muzeja saistība ar dzīvi, bet skolu muzejā aktīvu lietojumu nejūtu. Atkal urda jautājums, cik mans mūža darbs ir vērts.

Filmēšanu izmantoju arī jautrības radīšanai, — man allaž gribējās padzīt velnu. Burtnieciešiem bija draudzīgas attiecības ar Mārsnēnu skolu. Pieredzes apmaiņai katru gadu pārmaiņus viesojāmies viens pie otra, reizē tika organizēts saviesīgs vakars ar priekšnesumiem un pārsteigumiem. Pirms kārtējās viesošanās Mārsnēnos piezvanīju viņu direktorei un lūdzu atļauju nofilmēt viņu pedagoģiskās padomes sēdi. Direktore piekrita. Atbraucis mājās, samontēju filmu «Par ko domā Mārsnēnu skolotāji pedagoģiskās padomes sēdes laikā». Filmas sākumā — pedagoģiskās padomes sēde. Tad parādās skolotājas tuvplāns un rokas, kas cep pankūkas. Sēde turpinās, parādās cita skolotāja tuvplāns un rokas, kas skaita maciņā naudu. Līdzīgi tika parādīti visi Mārsnēnu skolotāji. Viena ada zeķi, cits šķirsta intīma satura žurnālu, cita iztēlojas, ka viņu apciemo jaunais Burtnieku skolotājs. Filmā parādīts, ka viņš nes un slien pie loga trepes, lai iekāptu skolotājas istabā. Filma bija bez skaņas, to atjautīgi komentēja skolotājs Dzintars Vītols. Filmu uzņēma ar lielu jautrību, un neviens neapvainojās.

1995. gadā tika atklāts skolu muzejs Burtnieku Ausekļa vidusskolā. Pirms tam tika vākti materiāli, sākot ar bērnu apmācības pirmsākumiem. Tās bija ziņas par bērnu mācīšanu Burtniekos no 1680. gada, kad katrai muižai un draudzei vajadzēja nodrošināt bērnu apmācību. Rakstīto papildināja vizuālie eksponāti, kā tāfelīte, grifele, petrolejas lampa, maizes kaste un  citi liecinājumi.