Tas bija 1963. gada pavasarī, aprīļa sākumā. Pa ceļiem uz Valmieru brauca krietni daudz ļaužu. Kas tad tur notika? Pirmo reizi motokross «Gaujas kauss» tika organizēts «Putriņās» pie Valmieras. Lielākā cerība bija likta uz Baltijas valstu braucējiem.
Runa šoreiz būs galvenokārt par meža ugunsgrēkiem un to dzēšanu. Jā, meži ir deguši jau sen un diemžēl laikam degs vēl arī turpmāk.
Pārcilāju prātā atmiņas ne tikai par jaunības gadiem vien un saprotu, ka skaistākais laiks mūžā saistās ar kustību, sportu, skriešanu. Var teikt, ka kopš pagājušā gadsimta septiņdesmitajiem gadiem sportots daudz.
1973. gada 14. septembrī tika pieņemts lēmums par Gaujas nacionālā parka dibināšanu. 1974. gada 25. aprīlī izdota Mežsaimniecības un mežrūpniecības ministrijas pavēle par GNP direkcijas izveidošanu.
Atceros: kad mācījos Salacgrīvas vidusskolā, mūs, grupu skolēnu, uzrunāja par iesaistīšanos pūtēju orķestrī. Sākām mācīties, un ne bez sekmēm. Pēc dažiem mēnešiem jau spēlējām skolas pasākumos, pēc gada piedalījāmies rajona dziesmu svētkos.
Mani dzīves gadi sākušies Vitrupes pagastā, toreizējā Valmieras apriņķī, no kura vēlāk atdalīja Limbažu rajonu.
Mežs ir ekosistēma visās tās attīstības stadijās, kur galvenais organiskās masas ražotājs ir koki, kuru augstums konkrētajā vietā var sasniegt vismaz 5 m un kuru pašreizējā vai potenciālā kopējā vainagu projekcija ir vismaz 20 procentu no mežaudzes aizņemtās platības. Tātad — par atsevišķu koku un mežaudžu platībām Valmierā.
Ūdeņos Valmieras administratīvajā teritorijā gulbju pāris šovasar izperējis un izaudzinājis sešus gulbēnus.
Latvijas dendrologu biedrība par 2017. gada koku nosaukusi parasto priedi (Pinus sylvestris). Šī koka augstā godā celšana tiešām ir pelnīta, jo priežu audzes aizņem apmēram 47 procentus no visām Latvijas mežu platībām. Liela daļa no tām plešas Vidzemē.
Vasara jau galā, kad iznāk brauciens ar automašīnu cauri Lietuvai, Polijai, Vācijai līdz Nīderlandes pilsētai Māstrihtai.
24. augustā Valmieras pašvaldībā notika Valmieras pilsētas teritorijas plānojuma un Vides pārskata projekta publiskās apspriešanas sapulce. Dalībnieku skaits bija neliels. Konkrēti priekšlikumi netika izteikti. Debates klātesošo vidū izraisīja jautājums par biotopu aizsardzību, kas ietver «boreālos mežus» perspektīvā topošajā industriālajā parkā.
Latvijas meži joprojām tiek piesārņoti — gan ar sadzīves atkritumiem, gan tagad, rudenī, ar pārpalikumiem no mazdārziņiem. Visvairāk cieš meži ap pilsētām un citām apdzīvotām vietām. Diemžēl nelīdz ne izliktie plakāti, ne piesārņotāju uzrunāšana pa radio un televīzijas raidījumos.
Šoreiz vairāk par bebriem, kas dzīvo Valmieras ūdeņos. Vai pilsētā to joprojām ir daudz? Uzreiz jāteic, ka vismaz šogad to skaits ir samazinājies. Tam par pamatu var būt ļoti zemais līmenis bebru iecienītajās ūdens krātuvēs. Ne jau velti tieši viņiem vajadzīgā ūdens līmeņa uzturēšanai bebri upēs un grāvjos būvē dambjus. Bebrs jau ūdenī neguļ. Vien zem ūdens pa alu ieiet savā mājā, kura sausumā krastā ir izbūvēta kā pamatīga miga.
Šoreiz uzmanība tiks pievērsta Valmieras pilsētas pašvaldības mežiem. Ja kādu no jums skar tālāk rakstītais, tad uztveriet to kā pirmo atgādinājumu. Tad sekos rakstīts atgādinājums un, neveicot nekādu darbību, pēc Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksa attiecīgā panta var sekot pārkāpuma protokols.
No 2012. gada 1. janvāra spēkā esošajos grozījumos Meža likumā ir noteikta jauna teritorija — meža parks. Arī Valmierā ir parki un meža parki, kurus apmeklē pietiekami daudz ļaužu. Šādi meža parki pašvaldības līmenī mūsu pilsētā tika kopti jau labu laiku pirms grozījumiem Meža likumā. Šādi meža parki dod iespēju valmieriešiem ātri nokļūt ikdienas atpūtai piemērotos apstākļos — mežā. Savukārt mums ir vien jāsaglabā meža materiālās, estētiskās, ainaviskās vērtības. Vienkārši runājot: tāpat kā nedrīkst bojāt mežu, nedrīkst to darīt arī meža parkā.
Jau 1992. gada 21. maijā Eiropas Padome pieņēma direktīvu «Par dabīgo biotopu savvaļas augu un dzīvnieku sugu aizsardzību» (turpmāk — Biotopu direktīva). Uz tās pamata, lai aizsargātu Eiropas nozīmes retos dabīgos biotopus, nosaka Natura 2000 teritorijas. Katras ES dalībvalsts, tātad nu jau arī Latvijas, uzdevums ir apzināt šādus dabas retumus.