Svētki, karogi un kauns
Pirms svētkiem tik daudz sanāca rakstīt par stipriem cilvēkiem, labu domu domātājiem un labu darbu darītājiem. Priekšā advente, Ziemassvētki, un atkal cilvēkos gribēsies meklēt gaišumu. Tumšs laiks, kas tūlīt tiks ietīts vismaz mākslīgās gaismiņās, un cilvēkos modīsies domas par iespējamām pārmaiņām, ja ne šodien vai rīt, tad nākamajā gadā. Galu galā decembris vienmēr ir tas atskaites slieksnis, kad gribas cerēt, ka viss reiz mainīsies uz labu. Pats mainīsies, un tad arī viss pārējais. Taču, ja vakar man bija lepnums par cilvēkiem un valsti, tad šodien salasījos par tiem, kas liek tikai kaunēties un nesaprast: kā visa šī draza iespējama Latvijā? Cilvēki, vēlot iepriekšējās Saeimas, gribēja dzīvot sakārtotā, tiesiskā valstī, kur tiešām būtu tas viens likums un viena taisnība visiem. Naivi, vai ne?
Trīs gadus pēc lielākās traģēdijas, kāda Latvijā piedzīvota pārskatāmā pagātnē, proti, «Maxima» sabrukšanas, nav notiesāti vainīgie. Noticis pat pretēji, jo šie cilvēki pratuši izmantot katru likuma robu, katru pazīšanos, kāpuši cinisma kalngalā, lai tagad sabiedrība uzzinātu, ka «profesionāļi», kas būtībā piedalījušies netīšā cilvēku noslepkavošanā, var dzīvot labāk par labu. Kā iespējams, ka šie cilvēki nonākuši kaut kādā pelēkajā nodokļu zonā, bet sev pilnīgā ekonomiskā košumā? Kā iespējams, ka uzņēmumi, kuri ceļ bīstamus graustus, joprojām saņem pasūtījumus darbam, bizness vainagojas ar peļņu, bet nodokļi slīd garām valsts kasei?
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv