Spēle ar zivi. I

Re, tu esi jau sagatavojies, mušas atnesis parādīt...

Šajā kastītē visas ir klasiskās lašu mušas. Un šī jau ir tikai viena no manām kastītēm. Divas ir ar lašu mušām, tad vēl man ir vairākas kastītes ar sausajām mušām.

Vai šīs, lašiem domātās, grimst ūdenī?

Jā. Savukārt sausās ir tās, kas peld pa virsu. Manuprāt, tieši ar tām ir visinteresantākā cope!

Kāda mērķauditorija sausajām mušām?

Pārsvarā alatas. Varētu būt arī foreles, arī sapali — pavasarī uz vaboli. Zini, es tev vispirms vienu senu Liesmu parādīšu — no 2002. gada 29. jūnija, kur ir Aivara Ustupa raksts Ezeros, kur zivis vēl latviešu vizuļus nepazīst par mūsu kompānijas pirmo braucienu uz Karēliju. Jā, toreiz četratā mēs pirmo reizi tur bijām. Tā arī ar savu draugu Tomu Kūkoju esam kopā šajos braucienos no pirmās reizes joprojām!

Kāds bija tavs pirmais funktieris par to, kāpēc jāmēģina zivis ķert tieši ar mušiņmakšķeri? Manuprāt, mušiņošana ir visaugstākā pilotāža starp visiem copes veidiem — bez modernām, dārgām tehnoloģijām, elektroniku ieskaitot, un līdz izvirtībai novestas zivju iebarošanas, tikai cilvēks ar makšķeri pret zivi straumē, tā teikt, viens pret vienu... Tev ir makšķere un māka to zivi piemānīt.

Tā ir. Bet doma mušiņot man radās ne jau pirmajā braucienā, jo sāku ar spiningu. Taču Karēlijā ar spiningu alatas noķert — tur lielu mākslu nevajag. Met un velc!

PAGAIDĀM LIELĀKAIS. Māris Ērglis ar savu līdz šim lielāko noķerto lasi — 5,6 kilogramus smago zivi Puloņgas upē savaldzināja latvieša piedāvātā mākslīgā muša. Kā jau visiem copmaņiem, arī Mārim tie lielākie laši norāvušies, bet noteikti vēl būs!