Solveigas lielā zaķu ģimene
Vaļasprieks, aizraušanās pie katra atnāk pa dažādiem ceļiem. Pirmsskolas skolotāja SOLVEIGA ZAĶE savu zaķu kompāniju sāka audzināt, kad ieguva vīra doto uzvārdu.
Skolotāja Solveiga no 1996. gada līdz šī gada vasarai strādāja Vilpulkas sākumskoliņas jaukta vecuma dārziņa grupā un vadīja skolas arodbiedrību. Bet zaķi viņas dzīvē esot ienākuši pilnīgi nejauši: pirmās darba vietas kolēģi kopā ar laimes vēlējumiem esot uzdāvinājuši divus kaķus ar piebildi, ka neesot izdevies atrast divus vienādus zaķēnus. «Kad mūsu kopdzīves pirmajā jubilejā radinieki uzdāvināja mazu rotaļu zaķīti, tas nebija nekas vairāk kā rotaļlieta, un pat līdz ģimenes desmitajai gadadienai par kolekciju pat domas nebija, kamēr no draugiem dāvanā saņēmu krūzīti ar uzzīmētu zaķi, tad zaķa formas svečturi, un... sākās. No braucieniem pa Latviju, kaimiņvalstīm, ārzemēm vienmēr atvedu kādu suvenīru, protams, zaķi... Līdz tas pārvērtās azartā. Cik viņu nu ir, manu zaķu, kuriem sadraudzēties palīdzējuši draugi, paziņas, kolēģi, īsti pat nezinu. Bet kādam pustūkstotim vajadzētu būt, un mājās jau sāk pietrūkt vietas, tad nu pārsvarā skatos uz augumā mazākiem draudziņiem... Bet viss turpinās. Kad liela daļa kolekcijas skolēnu rudens brīvdienās aizbrauca uz izstādi Vindā, pēc dažām dienām mājās palicējiem pievienojās jauni draugi, jo kolēģi, ģimenes draugi, paziņas taču turpina tradīciju dāvināt.»
Solveiga Zaķe: kā pa jokam vien manā zaķu ģimenē labi sadzīvo pustūkstotis garaušu.