Smēdē, kas pašu rokām celta

Šis amats prasa gan fizisku spēku un pacietību, gan radošu domāšanu. Sarunā tikāmies ar kalēju ARTJOMU BURCEVU. Viņš kopā ar sievu Mariju ir izveidojis uzņēmumu «Zilākalna kalumi» (angliski – Sun Hill Forge), un, kad viesojāmies smēdē, notika gatavošanās Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja rīkotajam Mūsdienu amatniecības tirgum.

Kļūt par kalēju

Es domāju – tā ir nedaudz nejaušība, ka esmu kļuvis par kalēju. Bērnībā biju domājis, ka būšu galdnieks, jo mans tēvs strādāja galdniecībā, un man diezgan daudz sanāca darboties ar koku. Šķita, ka tas varētu būt mans ceļš, jo amatniecība bija man tuva. Doma, ka varētu kļūt par kalēju, neeksistēja, jo man ar metālu nebija nekādas saistības.

Taču sanāca tā, ka es ārzemēs iemācījos apkalt zirgus, un, Latvijā meklējot darbu, atradu sludinājumu, ka smēdē meklē kalēju. Tajā brīdī iedomājos, ka varētu pamēģināt šo amatu, jo nu jau ar āmuru un laktu biju drusciņ pazīstams. Kad pamēģināju, sapratu, ka tas ir mans un citu amatu nevēlos. Taču bija tā, ka smēdē pārsvarā kalām žogus, vārtus, kāpņu margas. Un, ja tā godīgi saka, pirmās nedēļas īsti pat pie kalšanas netiku – tikai krāsoju žogus, kas bija iepriekš izgatavoti. Vēlāk tiku pie kalšanas un guvu ļoti labu pieredzi, taču kalt vārtus – tas ir liels darbs, arī vienmuļš. Šī darba pieredze mani iepazīstināja ar to, cik metāls ir plastisks, kad uzsilst, un kā to apstrādā. Varu teikt, ka tas bija vērtīgi.

Taču interese kļuva aizvien lielāka, un sāku internetā meklēt, kā var izkalt vienu vai otru lietu, jo gribējās izmēģināt ko jaunu un pašam izpausties. Gribējās kaut ko savu. Un, lai gan mums ar sievu bija šis īpašums, kurā esam izveidojuši māju un arī smēdi, sākotnēji nebija domas, ka paši varētu ko būvēt – biju domājis īrēt. Ar sievu izlēmām, ka tomēr ir vērts mūrēt savu smēdi – lai gan maziņu, tomēr savu. Un tā ir pavisam cita sajūta, kad neesi ne no viena atkarīgs. Sākotnēji šeit bija tikai tīrums – pat elektrība nebija pievilkta klāt, nebija arī ne iebraucamā ceļa, ne grāvja. Uzbūvējām dārza māju, kurai nebija elektrības, un tad būvējām smēdi, kurā arī nebija elektrības – sākotnēji izmantojām ģeneratorus. Tagad, protams, ir pievilkta elektrība, un šķiet – kā toreiz tā varēju darboties?

Ko mūsdienās kaļ kalējs

Kalēji mūsdienās ir dažādi – vieni specializējas tikai uz lielākiem objektiem, piemēram, jau iepriekš minētajiem žogiem un margām. Ir kalēji, kas veido cirvjus, nažus un tamlīdzīgas lietas, kur nepieciešama tērauda rūdīšana. Savukārt es vairāk dodos uz tirdziņiem un kaļu smalkākas lietas – svečturus, rokturus, naglas, pudeļu attaisāmos, kā arī eņģes vārtiem. Vēl cilvēki labprāt pērk pakaramos, pasūta krāsns durtiņas, kamīna piederumus un puķu podu statīvus, arī soliņu kājas, dažādus dekoratīvus elementus smukumam. Brīvajā laikā man patīk veidot ieročus no fantāzijas filmām un spēlēm. Tie nav praktiski, bet efektīgi izskatās. Smagākais sver 17 kilogramus, un nēsāt to apkārt nav viegli. Taču gadās, ka filmā redzu kādu ieroci, rodas iedvesma, un domāju, ka jāpamēģina pašam uztaisīt ko līdzīgu. Vienam tādam projektam nepieciešama apmēram nedēļa, bet tiem, kurus taisīju sev, laiku nemaz neskaitu. Ir kalēji, kas veido autentiskas ieroču replikas no konkrētām filmām vai spēlēm, taču tas nav domāts man, jo man patīk radoši izpausties. Reizēm šos ieročus aizvedu līdzi arī uz tirdziņiem, nevis pārdošanai, bet lai cilvēki redz, ka kalējs neveido tikai nelielus metāla darbus. Protams, lietderīgas lietas no metāla ir nepieciešamas, taču, ja tā padomā, robežu tam, ko var izkalt, nav – vajag tikai izdomu, jo kalējs visu veido brīdī, kad metāls ir karsts.

Kopā ar sievu esam izveidojuši arī metāla tamboradatas ar īpašu dizainu, un tā ir lieta, ko pie citiem kalējiem nevar atrast. Atsauksmes no klientiem ir bijušas ļoti labas! Tomēr pagāja laiciņš, līdz izkalu perfekto tamboradatu – tādu, kas ir līdzsvarota, neķeras tamborējot un ērti ieguļ rokā. Mana sieva ir studējusi metāla dizainu, un viņa mēdz mani pakonsultēt par dažādiem dizaina jautājumiem. Viņai pašai ļoti patīk tamborēt, un tieši tāpēc šīs tamboradatas tapa – viņa bija pirmais cilvēks, kas tās testēja. Viena bija par īsu, cita par šauru, cita tamborējot ķērās, bet beigās viss izdevās. Tagad ir pieejami dažādi izmēri – 3 mm, 4 mm un 5 mm tamboradatas.

Esmu mēģinājis kalt arī nažus, taču tas nav man. Šķiet, ka nedaudz pietrūkst zināšanu, jo neesmu mācījies par tērauda rūdīšanu. Teorētiski saprotu, kas un kā jādara, arī praktiskās iemaņas man ir, tomēr tas nav produkts, par kuru varu simtprocentīgi galvot, tāpēc nepiedāvāju to iegādāties. Sev esmu izkalis dažus nažus, un arī sanāca labi, taču šo jomu atstāju tiem kalējiem, kas ar to nodarbojas ikdienā.

Metāls, ar ko strādāju

Pārsvarā strādāju ar melno tēraudu, ko citi sauc arī par konstrukciju tēraudu. Tas ir metāls, kas rūsē, ja to neapstrādā, taču melnais tērauds ir viegli kaļams un viegli metināms. Ar citiem metāliem man īsti nesanāk strādāt. Zinu, ka ir kalēji, kas savos darbos izmanto nerūsējošo tēraudu, bet tas kā materiāls ir cietāks, sīkstāks, grūtāk apstrādājams un, protams, arī dārgāks. Neapšaubāmi, izkalt es varētu, bet vai cilvēki būtu gatavi maksāt par to?

Darba metodes

Es pārsvarā strādāju, izmantojot tradicionālas metodes. Nereti metināšanas vietā izvēlos kniedēšanu – kad divas detaļas saliek kopā un no abām pusēm sakniedē ar stienīti. Man ir ēze, lakta un āmurs, ar ko strādāt. Mūsdienās ir pieejami arī dampāmuri un pneimatiskie āmuri – tie ļoti atvieglo kalēja darbu, jo gadu desmitiem ik dienu vicināt āmuru vēlāk atspēlējas uz veselību. Jā, ir pieejamas dažādas tehnoloģijas, kas mazliet atvieglo procesu, bet darbs tik un tā ir jāizdara. Ēzes kurināšanai var izmantot malku, taču tad ir grūti sasniegt nepieciešamo temperatūru, tāpēc es izvēlos akmeņogles.

Domāju, ka naglu kalšana mūsdienās notiek pēc tā paša principa kā senāk. Sākumā naglu izkaļ spicu, tad ieliek naglīzerī un izveido naglas galvu. Neesmu redzējis citu veidu, kā izkalt naglu. Zirgu pakavu naglas mūsdienās nekaļ – tām ir ļoti precīza ģeometrija, un tas ir svarīgi, jo, dzenot naglu zirga nagā, vajadzīgs īpašs smalkums. Tās var iegādāties jebkurā zirglietu veikalā. Man pašam ir zirgi, tāpēc to zinu. Arī paša kalts pakavs izmaksā dārgi, tāpēc tos nekaļu, bet iegādājos zirglietu veikalā. Tāpat kā cilvēku apaviem ir izmēri, arī pakaviem ir dažādi izmēri – lielākiem un mazākiem zirgiem, ir arī labais un kreisais pakavs. Mūsdienās ir arī dažādi pakavu veidi, un ne vienmēr tie ir no metāla, ir pakavi, kas veidoti no dažādiem kompozītmateriāliem. Tomēr manā smēdē var atrast arī pakavus, jo, kad apkalu zirgus, bija izveidojušies krājumi. Tie aiziet otrreizējā pārstrādē – piemēram, esmu izveidojis svečturi no pakava. Man patīk meklēt risinājumus, kā metālu izmantot atkārtoti, jo izmest dažādas lietas ir viegli, bet daudz interesantāk ir padomāt, ko no tām var izveidot.

Gatavojoties tirdziņiem

Nav tik vienkārši izdomāt un saprast, ko cilvēki vēlēsies. Vienu gadu ir liels pieprasījums pēc dažādiem pakaramajiem, tāpēc nākamo reizi uztaisu tos nedaudz vairāk, bet pieprasījums pēc tiem nav tik liels, kā cerēts. Iespējams, tas ir sezonāli. Tad kādā tirgū prasa konkrēta veida rokturus, nākamajam tirdziņam tos sagatavoju, bet tur neviens tos nepērk! Būtu vieglāk, ja, gatavojoties tirgum, zinātu, kas būs pieprasīts. Šobrīd gatavojoties Mūsdienu amatniecības tirgum, pārskatīju, kas jau ir gatavs, un klāt piekaļu lietas, kuru ir mazāk. Dažādas durvju klauves, arī naglas ir pamata lietas, ko cilvēki izvēlas. Svečturi ir dekoratīvi, tos cilvēki vairāk izvēlas rudenī un ziemā. Ja cilvēki meklē dāvanas uz svētkiem, pieprasīti ir arī dažādi atslēgu piekariņi un pudeļu attaisāmie, arī saktas. Tās ir lietas, ko cilvēks izmanto ikdienā.

KALĒJS ARTJOMS BURCEVS ar saviem zirgiem, kas mīļi iesaukti par Čubi un Bubi. Artjoms dalījās ar pārdomām, ka, iespējams, tieši zirgi ir tie, kas viņu aizveda līdz kalēja amatam, jo pats jāj kopš pusaudža vecuma. Ārijas Romanovskas foto

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta «Ziemeļvidzeme – mūsu nākotnes reģions» saturu atbild projekta īstenotāja SIA «Imanta info».Projekta Nr. 2025.LV/RMA/1.6.1/001