Skolas somā nozīmīgas vērtības

Skolu muzeju valdes priekšsēdētāja Ineta Amoliņa radīja iespēju konkursa dalībniekiem pulcēties Valmieras Valsts ģimnāzijā, atklājot svētkus ar pastāstu, ka darbi vienmēr runā skaļāk par vārdiem, un iepazīstināja ar savas skolas vēsturi. Prezentācijā arī klausījāmies viņas apkopotajā par skolu muzeju vēsturi Latvijā. Sākumā to uzdevums nebija apkopot vēsturi, bet uzkrāt un glabāt mācību līdzekļus, uz ko īpaši aicināja izcilais pedagogs Jānis Greste.

Katra skola parādīja savu prezentāciju, un skolēni pastāstīja par nozīmīgāko savējās vēsturē. Valmieras Valsts ģimnāzijas skolēni runāja par digitālo avīzi un tās veidošanu, iepazīstinot ar sadaļām, kādās skolēni var izpausties. Cēsu Valsts ģimnāzija iepazīstināja ar albumā sakrāto vēsturi un izteiktu cerību, ka piebūvē būs ierādīta telpa skolas muzejam. Absolventi skolai dāvinājuši filmu, kas vieno paaudzes. Jēkabpils Valsts ģimnāzijas skolēni uzstājās ar videostāstu par skolu un muzeja aktivitātēm. Skolēni akcentēja Nacionālo jaunatnes kustību un novadpētnieka Arvīda Ozoliņa vietu vēstures saglabāšanā. Ozolnieku vidusskola klātesošos iepazīstināja ar vēstījumu Latvijas simtgadei un pauda prieku, ka notiks piebūves darbi un skolas telpas papildināsies. Ar lepnumu skolēni runāja par skolas vēstures muzeju un direktoru stādītajiem ozoliņiem. Ciblas vidusskola iepazīstināja ar skolas hroniku un tajā ierakstītajiem svarīgākajiem notikumiem, muzeja aktivitātēm un prasmi skolas dzīvē iesaistīt skolēnu vecākus. Vecpiebalgas vidusskola prezentēja savas skolas raksturojumu, izceļot skolas simbolus: karogu, himnu, logo, žetonus, formas tērpus, moto (katru gadu cits), kas veido piederības sajūtu. Valmieras 5. vidusskolas skolēni parādīja savu Latvijas simtgadei veltīto videostāstu «Spēka zīme — skola pie ezeriņa», izceļot atbildību, izcilību, neatkarību, ar skatījumu, ko citi stāsta par viņu izglītības iestādi. Kocēnu pamatskolas meitenes bija veidojušas skolas raksturojumu no novadpētniecības pulciņa redzesloka. Gaiķu pamatskola lepojās ar skolas hroniku, kuras krātuvītē ielikta gan pagasta, gan skolas vēsture ar novadpētniecības pulciņa aktivitātēm. Rencēnu pamatskolas meitenes savu stāstu veidoja, balstoties uz svarīgākajiem notikumiem vēsturiskā atskatā un absolventu izcilību.

Pēc svētku oficiālās daļas devāmies ekskursijā pa Valmieras VĢ telpām un iepazinām muzeju ar tā bagāto krājumu. Turpinājumā, sadaloties trīs grupās, pasākuma dalībnieki iesaistījās nopietnās aktivitātēs Valmieras novadpētniecības muzejā «Bruņinieku skola», «Tautasdziesmu stāsts» un skolotājiem — I. Amoliņas atraktīvais stāstījums par Valmieras vēstures īpašajiem notikumiem un cilvēkiem.

Gandarīti ir skolēni un viņu pedagogi par iespēju citam citu iepazīt caur muzeju aktivitātēm un vēstures izpēti dažādās Latvijas skolās. Pozitīvi, ka katrs dalībnieks ar lepnumu iestājās par savas skolas vēstures saglabāšanu, muzeja veikuma popularizēšanu un deva ieskatu perspektīvai nākamajām aktivitātēm. Skolēni guva arī pieredzi, cik daudzpusīgi var stāstīt par vienu un to pašu tēmu, izvēloties pasniegšanas manieri un prezentēšanas saturu, bet skolotāji atzina, ka smēlušies idejas, kas noderēs savās skolās nākamajiem darbiem. Kopā pārliecinājāmies, ka skolas novadpētnieki un skolēnu pašpārvaldes, un to muzeji ar rūpīgu darbu savu vēsturi ielikuši Latvijas simtgades pūrā. Pateicība I. Amoliņai par saturīgi pavadītu dienu, Valmieras VĢ par atbalstu un Kocēnu novada domei par balvām.

SKOLAS SOMĀ VĒSTURES AKCENTI. Konkursa noslēguma pasākumu Valmieras VĢ vada Latvijas Skolu muzeju valdes priekšsēdētāja Ineta Amoliņa.