Skats no abām pusēm

Abām pusēm kādā daļā ir taisnība. Vien Ķibermaņu Andrim, kas gados, kad par ezeru rūpējās Dzintars Vītols, laikam vēl puikas bikšelēs staigāja un tādāļ daudzas lietas var arī nezināt, gan vajadzēja Dzintara veikumu godā turēt, nevis pulgot, ka jau viņa laikā ezerā tīklu nebūšanas sākušās, jo Dz. Vītols tos gribējis no Burtnieka ārā dabūt. Toreiz cīņa bija par par krievu laikā Latvijā izveidota zvejas arteļa "Baltribvod", kurš ar lieliem, pat ar traktoriem velkamiem tīkliem apzvejoja visu Latvijas ezerus, projām dabūšanu no Burtnieka. Šī brigāde Burtnieku ar šādu velkamo tīklu visvairāk izkāsa ziemā, kad velkamo tīklu vilka arī pa ledus apakšu un tad pa milzīgu āliņģi ārā. Dzintars šo brigādi dabūja no Burtnieka projām. Un jau pēc dažiem gadiem sākās ezera zivju krājumu pieaugums. To toreizējais ezera apsaimniekošnas vadītājs panāca, tieši sadarbojoties ar vietējiem, vēl no kolhozu laikiem ezerā palikušajiem zvejniekiem, kuriem gan tīkli bija krietni īsāki, nekā tagadējiem zvejniekiem, bet no kuriem tika pieprasīta obligāta līdzdalība zivju krājumu atjaunošanā. Pameklējiet bibliotēkā to gadu "Liesmas", kur katru pavasari bija publikācijas un bildes, kā zvejnieki ķer, slauc līdakas, kā ezerā tiek laisti atpakaļ zivju mazuļi. Lai pēc dabīgā nārsta, ūdenim krītoties, krastā nepaliktu un neizžūtu ikri, populārākajās zivju nārsta vietās tika no egļu skujām veidotas pat mākslīgas nārsta vietas. Pie skujām pielipušie zivju ikri paguva attīstīties pirms tie kļuva citām zivīm par barību. Arī tādas lietas izdevās! Par veiksmēm tad priecājās gan zvejnieki, gan makšķernieki. Dz. Vītols bija par tādu ezera apsaimniekošanas modeli un, cik atceros, ne reizi netika teicis, ka no tik liela ezera kā Burtnieks vispār tīkli ir jāizņem. Šāda sadarbība izjuka, sabruka, kad ezera apsaimniekošanu no Valmieras rajona pārņēma Burtnieku novads, kura zivju lietas maz zinošie deputāti ezerā notiekošo atstāja pašplūsma, nu jau daudzus gadus ezera zivju krājumus nepapildinot. Vai arī vien tik minimālā apjomā (par to ar skaļiem paziņojumiem gan izlieloties), ka lielajiem asariem vien labij ka pāris nedēļām ko pabaroties iznāca. Kad zivju nav ne makšķerniekiem, ne arī zvejniekiem, sākas klaigāšana. Maķškernieku ir vairāk, tādēļ viņu kliegšana izskan skaļāk un nu arī tiks sadzirdēta. Taču vēlreiz uzdrošinos apgalvot, ka Dzintars Vītols tīklu pinīgu izņemšanu no ezera gan nebūtu gribējis. Tādēļ, Ķibermaņu Andri, lūgšu godā turēt ši vīra cieņu un viņam gauži nepamatoti izteikto pārmetumu atsaukt. "Liesmas" plašajā viedokļu klāstā, domāju, pat par visiem zinātniskajiem pētījumiem viszinošāk ir izteicies Rolands Rākins - ezers netiek apsaimniekots! Ir apmēram tā, ka simtiem hektāru lielu zemes platību saimnieks, ne zemi kopjot, ne tajā ko sējot vai stādot, rudenī no šīs lielās platības cerēs ražu ievākt. Taču ne vairāk kā vien pāris maisiņu ar vārpatu, suņuburkšķu un latvāņu sēkliņām izdosies dabūt. Nu nav no Burtnieka tīkli jāizņem pavisam. Ir vien jānomaina "saimnieki", kuriem līdz šim nav bijusi ne mazākā saprašana, kā tik lielu, viņiem gluži ne par ko uzticētu dabas vērtību apsaimniekot. Lai arī ko tagad par zvejošanu, vai nezvejošanu lemj pašreizējie Burtnieku novada domes deputāti, nu nedrīkst nevienu no viņiem nākamgad vairs deputātos ievēlēt! Nevis tīkli jāizņem no Burtnieka, bet no deputātu krēsliem tik milzīgu, par brīvu iedotu dabas vērtību apsaimniekot nespējīgie!

Sveiki copmīļi, zivis burtniekā ir , ja neķeras tas jau nenozīme ka zivju nav . Runājot par plēsīgajā zivīm ,uz kurām ir viss lielākais spiediens .Lai saudzētu iznārstojušās un nārstojošās līdakas , kas maija mēnesī tiek izķertas tikpat daudz , vai vēl vairāk , kā visa gada garumā. Tā pat tiek traucēts zandartu nārsts , un lai nesaka ,ka agrāk , vecajos laikos cilvēki bija dumji , tad makšķerēšana varēja sākties tikkai jūnijā , kad visas zivis bija netraucēti nonārstojušas. Tagad dzenoties pec lielā piķa , jo maija licence ir daudz reiz dārgāka , atļauj izslaktēt līdakas var teikt lieguma laikā ,bet tagad jau tā ir norma. Varbūt vajadzētu uz gadiem pieciem salikt maiju ciet un tad paskatīties kas notiek ar plēsējiem un trofeju izmēriem. NU nevainosim visā tikkai zvejniekus , paskatīsimies arī uz savu rīcību un goda prātu .

Pilnīgi piekrītu Novadniekam, ka Ķibermanis nepamatoti apvaino Dz. Vītolu. Vītols nu nekādi nevarēja gribēt visu zvejas tīklu izņemšanu no ezera, jo viņam pašam bija iedalīts diezgan garš tīklu limits. Pats gan ar tiem reti strādāja , jo gadu nasta neļāva katru dienu ezerā doties, bet bija nolīgti vīri, kas zvejoja viņa vietā. Tīklu limits bija arī tā laika pagastvecim Uldim Martiņsonam, pat inspektoram Harjo un vēl dažu deputātu radiem. Zivju pietika gan īstajiem zvejniekiem, gan arī šiem izredzētajiem un arī makšķernieki jau dažu stundu laikā (ja vien bija copes diena) tika pie 5 līdakām un varēja jau braukt mājās jau uz brokastīm. Bet tas bija tad, kad ezers tika apsaimniekots GUDRI, nevis dažādas gaisa pilis ap ezeru būvējot un ar zivju resursu atjaunošanu nekādi nesaistītu projektus bīdot, bet reāli VISU par licenču pārdošanu un arī zvejas tiesībām saņemto naudu atdodot ezeram atpakaļ tieši ar regulāru zivju mazuļu ielaišanu. Kad par zveju un makšķerēšanu, arī no dažādiem fondiem saņemtā Burtniekam domātā nauda jau gadiem aiziet visam kam, bet ne ezera atveseļošanai un zivju nārsta uzlabošanai, arī mazuļu ielaišanai, uz normāliem lomiem cerēt nevar nedz zvejnieki, nedz makšķernieki, pat vēl daži izredzētie.