Sistēmā vairs nav sarkano līniju
Veselības aprūpes sistēma reformas piedzīvo vismaz gadus divdesmit. Ir rakstīti stratēģiskie plāni, māsterplāni, zīmētas finanšu līknes. Sistēma ir reformēta, bet nesakārtota. Labi atceros, ka pirms gadiem sešiem, kad notika tā saukto mazo slimnīcu reorganizācija un slēgšana, gan mediķi, gan viņus pārstāvošā arodbiedrība uzsvēra, ka sistēmā ir jānovelk sarkanās līnijas, kuras nedrīkst pārkāpt, domājot par iedzīvotāju interesēm un veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību kā pilsētās, tā laukos. Tolaik pašai tautai lūdza iet ielās, piedalīties protestos, lai tā neprāto, ka mediķi cīnās vien par savām algām, viņi cīnoties par ideju. Par to, ka naudai nozarē jābūt vairāk, rēķinot, ka pēckrīzes gados aug iekšzemes kopprodukts.
Laiks pagājis, bet kāds bija pirms pāris nedēļām notikušā piketa sauklis? «Protesta akcijas rīkotāji aicina Latvijas politiķus jau tuvākajā laikā būtiski palielināt finansējumu veselības aprūpei, lai 2020. gadā tas sasniegtu piecus procentus no IKP. Tas ļautu jūtami saīsināt rindas ārstniecības iestādēs, samazināt pacientu maksājumus un palielināt darba samaksu mediķiem. Pašlaik veselības nozare Latvijā saņem 3% finansējuma no iekšzemes kopprodukta, kamēr lielākā daļa ES valstu 7%.»
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv