Sirds vēlas laiku sarunām
«Ieklausīties un kaut ko iemācīties, lai savu ikdienu padarītu veselīgāku un mūžu garāku» – tāds moto varēja būt aizvadītās nedēļas nogalē Valmieras Kultūras centrā notikušajām Sirds sarunām.
DZĪVĪBAI svarīgais orgāns nevēlas būt savaņģots ierastu un sliktu paradumu gūstā. Sirds priecājas, ja cilvēks ir fiziski aktīvs, ja viņš nesmēķē un ietur veselīgas maltītes. Mēs sakām, ka sirds minūtē pukst apmēram 70 reizes... Tad jāaizdomājas, cik daudz un bez atpūtas tai jāstrādā cilvēka mūža garumā. Foto no unsplash.lv
Sarunās piedalījās ap pussimt valmieriešu, kuri vēlējās klausīties kardiologa, profesora Andreja Ērgļa un diētas ārstes Lolitas Neimanes pārdomas un ieteikumus par to, kā sargāt veselību, uzlabot pašsajūtu un piepildīt šķietami neiespējamo – nodzīvot līdz 120 gadiem. Profesors Ērglis ir pārliecināts, ka šāds mūža ilgums noteikti nav utopija, ja kopš bērnības, jaunības un vēl brieduma gados paspēts apgūt veselīga dzīvesveida pamatprincipus: veselīgi ēst, būt fiziski aktīviem, aizmirst par smēķēšanu, atcerēties, ka katram cilvēkam jāzina savs asinsspiediens, cukura un holesterīna līmenis asinīs.
«Kas tad ir veselība? Man patīk definīcija, ka veselība ir viena no cilvēka pamattiesībām, un tā nav tikai slimības neesamība, tā ir daudz lielāka lieta – kā pilnīga fiziska, garīga un sociāla labklājība, kā personīgās dzīves un ģimenes labklājības pamats. Mēs atbildam par savu veselību, un caur to mēs atbildam arī par savas ģimenes veselību – par savu bērnu, mazbērnu veselību. Mēs varam dzīvot 120 gadus, un zinu, ka francūži ir pat optimistiskāki, viņi runā par 130... Mums pēdējo 25 gadu laikā ir palielinājies astoņdesmitgadnieku skaits, būtiski palielinājies. Tā ir ļoti laba ziņa,» runājoties ar valmieriešiem, uzsvēra kardiologs Andrejs Ērglis, paužot dažādas atziņas, kas gūtas, vērtējot pētījumus, un kas apstiprinājušās arī mediķu darba ikdienā.
«Man patīk šī ķīniešu doma: labākie ārsti slimību novērš, viduvējie ārstē pirms tās acīmredzamām izpausmēm, bet sliktākie ārstē jau uzplaukušu slimību. Tā kā man visbiežāk sanāk ārstēt infarktu, tad saprotiet, pie kuriem ārstiem es šajā gadījumā tieku pieskaitīts (smejas), bet tāpēc jau nāku un runāju arī par profilaksi, jo kaut kā dzīves laikā tā karma jāpalabo,» sev raksturīgo humora dzirksti neslēpa profesors Ērglis, bet tūlīt pat visai racionāli bija gatavs skaidrot infarkta izcelsmi un minēt vairākus labus piemērus, kā tomēr no sirds un asinsvadu sistēmas problēmām, no «artēriju aizdambēšanās» iespējams izvairīties.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv