Simtiem cepurīšu Valmieras bērniem

- 29.Janvāris, 2015
Pilsētās un novados
Laikrakstā

Iedomājieties skatu — Valmieras Pilsētas svētkos gājienam pa priekšu soļo jaunās ģimenes ar bērnu ratiņiem, kuros mazuļiem galvā zilas un pureņu dzeltenas ar uzrakstu «Valmiera» rotātas cepurītes. Un tā nemaz nav nereāla vīzija, bet gan gluži īstenojama ideja. Pirmās cepurītes pašvaldība uzdāvināja dvīnīšiem — šī gada pirmajiem pilsētas bērniem, vēl vairākas jau aizceļojušas līdzi jaundzimušajiem uz viņu mājām, bet dzimtsarakstu nodaļā cītīgi tiek veidotas cepurīšu rezerves, jo bērni Valmierā dzimst.

Ideja tapa tā...

Stāsta Valmieras dzimtsarakstu nodaļas vadītāja RITA VIĻUMSONE:

«Gada nogalē mani pie sevis izsauca domes priekšsēdētājs Jānis Baiks, lūdza, lai izstāstu par nodaļas turpmākajiem plāniem. Vajagot izdomāt ko jaunu un interesantu. Tikko biju atgriezusies no konferences par ģimenes institūcijas stiprināšanu, biju arī apzinājusi, kā jaundzimušos sveic citās pašvaldībās. Piemēram, sudraba karotītes dod arī cituviet. Nu tad varbūt zeķītes, domu attīstīja priekšsēdētājs. Nē, teicu, tās, braucot pa pilsētu, neredzēs. Varētu būt, piemēram, cepurītes Valmieras krāsās — meitenēm pureņu dzeltenas, puisīšiem zilas. Tā saruna arī beidzās. Pienāca Ziemassvētki, man zvana no pašvaldības — priekšsēdētājs prasot par kaut kādām cepurītēm. Kā tas varot būt, ka neviens neko nezina, ka vēl nevienas cepures nav, ir taču jau 30. decembris! Prasīju Jānim: vai tas tiešām bija nopietni domāts? — Kā, protams, nopietni, pati taču teici, ka vajag cepurītes ar uzrakstu «Valmiera».

Tobrīd pat nezināju, kas tās cepurītes varētu adīt, bet 2. janvāris, kad jāsveic gada pirmais bērniņš, jau klāt. Vienīgā adītāja, kuru zināju, bija kolēģe, mūsu grāmatvede Tija Frīdenberga. Tūlīt viņai zvanīju, lielākai ticamībai pasakot, ka tā ir priekšsēdētāja ideja, ka esmu tikai starpnieks, lai sāk adīt un pati gudro, kādas tās cepurītes izskatīsies. Cik vajagot? Spriedām, ka nav taču zināms, kas piedzims pirmais — puisītis vai meitenīte, varbūt pat dvīņi, tātad vajag variantus. Norunājām, ka jānoada trīs zilas, trīs dzeltenas. 2. datumā Jānis zvana un saka, «ziepes lielas» — karotīte ir tikai viena, bet mazuļi divi, abi puikas. Tātad vajag divas zilās cepurītes.

Kad dvīnīšu māmiņa tās ieraudzīja, uz tām vien skatījās, tā patika. Ideja «aizgāja» ļoti labi.»

MAZAJIEM VALMIERIEŠIEM. Tija Frīdenberga jaundzimušajiem pilsētas iedzīvotājiem noadījusi jau 22 cepurītes.

Jāņa Līgata foto

Komentāri
Pievienot komentāru