SIA "Woltec": šis būs izdzīvošanas gads

Gadu gaitā uzņēmums savu darbību vērsis plašumā – šodien Woltec jau ir visā Latvijā atpazīstams zīmols, par uzņēmuma darbiem un arī potenciālu liecina statistikas rādītāji, kas 2019. gada tradicionālajā uzņēmējdarbības vērtējumā Latvijas lielākie uzņēmumi TOP 500+ ļāvuši Woltec ieņemt 464. vietu pēc neto apgrozījuma 2018. gadā: 19,66 miljonus eiro lielu apgrozījumu sarūpējuši 343 uzņēmumā strādājošie. Valsts budžets no Woltec 2018. gadā saņēmis vairāk nekā 2,1 miljonu eiro nodokļos. Latvijas lielāko būvnieku TOP 20 pagaidām vēl bez SIA Woltec, taču starp 30 jaudīgākajiem Vidzemes uzņēmumiem Valmieras energobūvnieki 2018. gadā augstajā 15. vietā.

Nupat uzņēmumam atkal priekšā liels izaicinājums – maģistrālās siltumtrases izbūve Valmierā Gaujas labajā krastā, pievienojot jauno šķeldas katlumāju Dakstiņu ielā esošajai pilsētas centrālās apkures sistēmai. Par šo un citām Woltec aktualitātēm Liesmai pirms nedēļas garākā sarunā pastāstīja uzņēmuma padomes loceklis un līdzīpašnieks JĀNIS BIKIŅŠ. 

Nu jau varam precīzi runāt par aizvadītā gada veikumu. 2018. gads pret 2017. bija ar nelielu bedrīti, kāds bijis 2019. pret 2018. gadu?

Visā pastāvēšanas laikā Woltec nevienu gadu nav beidzis ar zaudējumiem. 2019. gadā apgrozījums mums sasniedza 23 miljonus eiro. Gads ir plusos, nostrādāts ir labi. Tas arī tāpēc, ka pērnais gads atjaunotās Latvijas valsts ekonomikā faktiski bija maksimuma punkts. Tomēr jāatceras, ka tirgus ekonomika strādā viļņ­veidīgi, tāpēc cerēt, ka būs nepārtraukta izaugsme... Arī 2019. gadā varējām novērot, ka darba ražīgums neauga, toties cēlās algas, un tas nav labi.  

Ar cik lieliem cilvēku resursiem tas paveikts?

Pagājušajā gadā Woltec bija vairāk nekā 300 strādājošo. 

Kurās būvniecības nišās šo­brīd darbojas Woltec? Dzirdēts arī par sekmīgiem startiem vispārējās celtniecības objektos, ne tikai apakšzemes komunikāciju izbūvē.

Mūsu niša ir viss, kas saistīts ar elektromontāžu – sākot ar elektroinstalāciju mājās un beidzot ar lielajām 330 saites augstsprieguma līnijām. Pilns spektrs elektrības! Mums ir telekomunikāciju nodaļa, kur pārsvarā strādājam uz ārējiem tīkliem, tie ir gan vara kabeļi, gan arī optiskie kabeļi. Tad – ūdensvada un kanalizācijas ārējo tīklu būvniecība. Un arī vispārējā celt­niecība. Sadalījums procentuāli varētu būt pa 25% vispārējai celtniecībai un ūdensvadam, kanalizācijai, bet 50% – elektrība kopā ar sakariem. Jo abas šīs jomas bieži vien iet roku rokā, grūti to šķirtni nodalīt.

  Kurus no pērnā gada Woltec objektiem gribētos izcelt īpaši? I apjoma, i varbūt sarežģītības ziņā...

Man pašam šķiet, ka ļoti izaicinājumiem un interesantiem tehniskiem risinājumiem pilns mums bija Balvu kultūras nams. 1953. gadā celta ēka, projektētājs bija atradis pat šo 1953. gada projektu. Mēs bijām ļoti izbrīnīti, ka šī ēka tur, kur nav pagrabu, faktiski šāds monstrs būvēts uz smilšu un akmens pieskalotiem pamatiem, nekāda betona apakšā! Vēl interesanti, ka kultūras nama lielā zāle faktiski nobeidzas jumtā... Atsedzām visas koka konstrukcijas, notīrījām, nokrāsojām. Bažījāmies, kā tas viss izskatīsies, bet tad, kad viss bija pabeigts, kad bija saliktas visas LED apgaismojuma lentes, tad sapratām, ka iznākusi īsta odziņa! No frontālā skatu punkta, braucot garām Balvu kultūras namam no Rēzeknes puses, mēs redzam restaurētu 1953. gada fasādi, bet ēkai sānos ir pilnīgi jaunas stikla piebūves, kas jau ir 21. gadsimts! Šajā objektā, kur vēl atlikuši apzaļumošanas darbi ārpusē, mums bija vairāki tehnoloģiski izaicinājumi, piemēram, daļēja lielās zāles balkona demontāža, arī papildu stiprināšana, arī jaunas apkures sistēmas izveidošana. Jā, ir vēl viens mūsu darbs, ar kuru noteikti varam palepoties – pērn atjaunotais daudzdzīvokļu nams Smiltenē, Daugavas ielā. Šajā objektā saskārāmies ar problēmu, kas raksturīga pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu būvēm, izmantojot dzelzsbetona pārseguma paneļus. Tolaik celtnieki ne vienmēr ievēroja normu, cik daudz panelim galā jābalstās uz nesošās sienas. Šī problēma bija arī mājai Smiltenē, to konstatēja ekspertīze. Problēmas risinājums ir gana tehniski sarežģīts un darbietilpīgs. Pagrabā jāiebetonē stabils pamats, no tā vertikāli visiem stāviem cauri iet metāla balsti ar papildu plauktiņiem paneļu galu atbalstam. 

Kāds bija skats uz dzīvi šogad, pārlūkojot objektu portfeli, pirms vēl sākās pandēmijas izraisītie ierobežojumi?

Atsevišķās nozarēs šī gada sākums bija ļoti pesimistisks. Taču esam cītīgi piestrādājuši gan pie tāmēšanas, gan pie objektu izvērtēšanas, tāpēc šobrīd situācija jau ir stipri vien uzlabojusies. Tomēr apgrozījums šogad noteikti nebūs tik liels kā 2019. gadā, mēs pat nerunājam par kādu komerciālu peļņu. Esam sevi pozicionējuši tā, ka šis gads uzņēmumam būs izdzīvošanas jautājums. Pandēmija zināmā mērā ierobežo darba ražīgumu, jo daudzi jautājumi nekārtojas tik ātri, kā tiem vajadzētu kārtoties, un tas tomēr ražīgam darbam traucē.  

2020. gads Woltec plānos Valmieras pusē... 

Ir divi lieli objekti. Vispirms tas ir lielais Beātes ielas komunikāciju projekts, kuru tikko esam sākuši. Jāpabeidz namu rekonstrukcijas darbi Ausekļa ielas 25. un 27. nama kopmītņu kompleksā. Valmieras pašvaldībai šis ir smags objekts, jo mēs tur esam pēc kārtas jau otrie būvnieki. Mums palīdz arī apakšuzņēmēji, piemēram, Valmieras būvfirma Ekers. Smagi tur iet, jo māja ir veca, problēmu daudz. Nu, tā jau vienmēr, kad nākas ieiet cita būvētā objektā: kaut kas neder, kaut kas jāpārtaisa... Taču tas ir darbs mūsu cilvēkiem, un šī ēka, manuprāt, sanāks smuka, domāju, varēsim pat ar to palepoties (smaida)!

Gardi kumosiņi iepirkumos ir visā valstī. Kuri šobrīd ir paši tālākie no esošajiem Woltec objektiem Latvijā?

Vistālākais ir Līvānos, kur uz Jēkabpili būvējam optisko kabeli – platjoslas interneta posmu. 

Kā ārkārtas stāvoklis ietekmē Woltec celtnieku ikdienu un vai tas atstās būtisku iespaidu arī uz 2020. gada ekonomikas rādītājiem?

Iespaidu noteikti atstās, jo darba ražīgums samazinās. Mēs maksimāli ievērojam, lai mūsu cilvēki objektos atrastos tālāk no nevajadzīgiem kontaktiem. Roku dezinficējamais - mazgājamais ir gan mūsu uzņēmuma birojā, gan arī visām mūsu brigādēm viņu automašīnās, tā ka ikvienam darbiniekam ir iespēja savas rokas dezinficēt. Varbūt tas nav tik būtiski, veicot darbu objektā, toties svarīgi tad, kad, piemēram, cilvēki dodas pusdienās. Tālajos objektos mums brigādēs strādā četri vai pieci cilvēki – tik, cik var vienā busiņā sasēsties, būtiski, ka tur nav nekāds lielais kolhozs... Ja viņi kontaktējas tikai savā starpā un nemeklē draudzību ar vietējiem, tad ir iespēja darbiniekus tomēr pasargāt. Arī dzīvošanai mēs neizmantojam viesnīcas, bet gan viesu mājas, par kurām zinām, ka bez mūsu strādniekiem tur neviens cits patlaban nemitinās. Tādā veidā katrs šāds mūsu kolektīvs ārpus darba laika pēc iespējas tiek izolēts no apkārtējās pasaules. Arī darbinieki paši to apzinās. 

Šobrīd Woltec ir 330 strādājošie – pietiekami daudz, pie tam uzņēmumam, kas strādā ar balto grāmatvedību... Kā izdodas noturēties kājās arī pavisam skarbos konkurences apstākļos?

Ir ļoti grūti. Vienkārši ir mazāka peļņa, paliek mazāk naudas investīcijām. Neko darīt! Ja labos gados peļņa svārstās no 3 līdz 5 procentiem, tad vairāk vienkārši nevajag. Manuprāt, tas ir pietiekami normāls peļņas rādītājs, jo mēs jau strādājam ilgtermiņā. Jā, es lepojos, ka Woltec ir godprātīgs nodokļu maksātājs, pērn nodokļos valstij samaksājām 3 miljonus eiro.

GRŪTS OBJEKTS. Valmierā, Ausekļa ielā, Woltec kopā ar apakšuzņēmējiem, tostarp vietējiem kolēģiem no Ekera, rekonstruē divu daudzstāvu ēku kompleksu.