Savas dzīvības svētums
Gads ir iesācies vētraini — turklāt vistiešākajā nozīmē. Pūķošanas sporta (jeb, «latviskāk» izsakoties, kaitborda) entuziasta noslīkšana pie Kolkas raga diemžēl uzskatāmi parāda, cik absurda Latvijā ir attieksme pret cilvēka dzīvību: no sabiedrības un valsts tiek agresīvi paģērēts darīt neiespējamo, lai to censtos izglābt, — kaut pašam dzīvības «īpašniekam» tā bijusi nieka vērtē.
Pagājušās nedēļas nogalē sinoptiķi izziņoja bīstamības stāvokli Vidzemē un Kurzemē, tika noteikts vētras «oranžais brīdinājums». Kolkā 3. janvāra pēcpusdienā viļņi bija 2,5 un pat vairāk nekā 3 metrus augsti. Jūrā iepūstais un mirušais sportists — un ne tikai viņš vien, bet arī citi asu izjūtu mīļotāji, kas tobrīd pulcējās Kolkā vai citur jūras piekrastē, — šo paziņojumu ignorēja. Dodoties bangojošā jūrā, viņš pārkāpa vairākus pašus elementārākos drošības noteikumus, kas uzskaitīti kaut vai «Vikipēdijas» rakstā par pūķošanu (http://lv.wikipedia.org/wiki/Kaitbords). Pēc pāris dienām vīrieša līķis un arī pelddēlis tika atrasti Ģipkā — 20 kilometrus no vietas, kur viņš bija devies jūrā.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv