Sarunas par mūžīgo
Situācija vienkārša un ikdienišķa – cilvēks iebraucis Rīgā kādās tur darīšanās, bet starplaikā iegriezies nelielā krodziņā tā kā pusdienas paēst, tā kā kādu alus kausu iedzert un laiku nosist.
Darba diena, apmeklētāju nav daudz, tikai vienu galdiņu okupējusi kompānija, pēc visa spriežot, bariņš studentu, kas vētraini diskutē, cilājot alus kausus. Tomēr sarunas, lai cik tas nešķistu dīvaini, notiek nevis par alkoholisko dzērienu lietošanu apreibināšanās nolūkos vai vieglprātīgas uzvedības daiļā dzimuma pārstāvēm, bet gan mūžīgām tēmām, tādām kā galaktisku mērogu saprāts, Dievs Tas Kungs un likteņa esamība.
Sēž studentiņi, sūc alu un diskutē par mūžīgo, bet nedaudzi iestādījuma apmeklētāji savu kompāniju neesamības dēļ brīvprātīgi piespiedu kārtā klausās sarunu. Saruna novirzās līdz liktenim un nolemtībai, bet kā arguments par labu šo faktoru esamībai tiek pieminēts presē lasīts stāsts par zibeni, kurš vārda tiešā nozīmē vajājis kādu Brazīlijas zemnieku. Cik stāstā patiesības, protams, nav zināms, jo dzeltenā prese sacer šādas leģendas uz līdzenas vietas, taču vēstījums ir apmēram šāds.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv