Sāks no otra gala!
Ērgļi, kā zināms, mušas neķer. Tāpēc arī tēma par fotoradariem uz Latvijas ceļiem izteikti sensitīva jeb latviešu mēlē sāpīga vien tiem, kas pārvietojas ar nopietnu motoru. Ja skriesi ātrāk par likumā atļauto ātrumu un trāpīsi uz bezkaislīgi ieprogrammētu fotoaci, nāksies kārtot maksājumu valsts labā. Ar otro piegājienu, pirmajā dabūjuši ar pašu gatavotu grābekli sāpīgi pa pieri, Latvijas likumdevēji saposušies ieviest valstī fotoradarus, uzticot šo misiju valsts akciju sabiedrībai Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD). Tāpēc Rūcamlapai par šo procesu stāsta zinīgs eksperts — CSDD Valmieras nodaļas priekšnieks VALDIS STIĢIS.
Fotoradari — ko mēs tautai šobrīd varam pateikt par šo tēmu: kas, kur un kādos termiņos?
Mēs runājam zīmīgā datumā (18. jūnijā) — tieši šodien Rīgā notiek Satiksmes drošības padomes sēde, kas veltīta vispirms satiksmes drošībai, jo situācija šajā jomā Latvijā šobrīd novērtēta kā kritiska. Un savā ziņā fotoradaru esamība vai neesamība uz mūsu ceļiem ar to saistīta. Jā, mums, CSDD darbiniekiem, būs tas gods un pienākums ar šo lietu nodarboties. Kopā ar Iekšlietu ministriju. Faktiski mūsu uzdevums ir to administrēt un arī novadīt visu procesu, sākot jau ar radaru iegādes konkursa noorganizēšanu. Te nu jāmācās no tām kļūdām, ko sadarīja iepriekšējie...
Un nebija jau viena kļūda vien!
Jā. Sāksim ar to, ka tas bija tāds biznesa projekts, kurā katrs iesaistītais uz it kā labas ieceres rēķina vienkārši mēģināja iedzīvoties. Bija arī citas aplamības — ka soda naudās iekasēto summu jau vajadzētu paredzēt valsts budžeta ieņēmumos.
PAGAIDĀM BŪS TUKŠA. Mēdz teikt, ka svēta vieta ilgi tukša nepaliks, tomēr vismaz pagaidām šis pirmajā reizē vitroniķu jau iesildītais stacionārā fotoradara betona postaments A3 šosejas malā Kocēnu novadā stāvēs tukšs. Protams, tas nenozīmē, ka šo taisno ceļa posmu pēc tā segas rekonstrukcijas vajadzētu izmantot nelicencētām ātrumsacīkstēm...
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv