Saglabājot iepriekšējo paaudžu radītās vērtības

Taču tās vēsturē ierakstītas ne tikai gaišas dienas. 1941. gadā, Latvijā ienākot padomju varai, tāpat kā citām biedrībām, darbība bija jāpārtrauc. Par laimi visi biedrības materiāli, tostarp statūti, grāmatvedība, ziņas par kultūras pasākumiem bija jānodod Valsts arhīvā. Labā ziņa – tie bija un joprojām ir pieejami, un, pamatojoties uz arhīvā pieejamajiem īpašuma dokumentiem un statūtiem, darbību izdevās atsākt. 

Lēmumu par to, ka biedrība jāatjauno, biedrības nams jā­privatizē un Mujānu Izglītības biedrības ēkai un Baltajam tornim jākļūst par vienotu kultūras kompleksu, 1993. gadā parakstīja 87 vietējie cilvēki, tostarp tie, kuru vecāki Latvijas laikā bija darbojušies biedrībā. Ļoti aktīva šajā virzienā bija arī tagadējā biedrības priekšsēdētāja Imanta Toča mamma Biruta Toča, tāpat jāpiemin Gaida Meldere, kuras vecāki Latvijas laikā bija biedrības valdē.

ŠĪGADA LIELĀS TALKAS DIENĀ Mujānu izglītības biedrības valdes pārstāvji strādāja pie Baltā torņa, lai sakoptu tur padomju gados no betona blokiem izveidoto skatuvīti. Placītis, kur savulaik ballēs spēlējis Imants, tiek uzturēts, un arī šovasar tur notiks balle.  Talcinieki (no kreisās): Sarmīte Reķe, Antra Gredzena, Ilona Burtnieka, Biruta Zviedrāne un Imants Točs. Tobrīd fotogrāfijā nav redzama Inese Zemeša, kura fotografēja, un Juris Kitners, kurš bija aizgājis pēc darbarīkiem. Foto no biedrības arhīva