Sabrukusi lielākā pazemes telpa Latvijā

«Dauģēnu Lielās alas lielākās zāles izmēri pirms sabrukšanas bija: platība apmēram 65 kvadrātmetri, garums līdz 13,3 metriem, platums līdz 7 m, griestu augstums 8 — 9 metri,» stāsta centra vadītājs ANDRIS GRĪNBERGS. «Jau vairākus gadus lielās telpas griestos bija izveidojies nobrukumu bīstams robs, kas arvien vairāk un vairāk palielinājās. Pēdējo reizi šajā alas telpā pabijām pavisam nesen — šī gada 6. janvārī, kad ekspedīcijas ietvaros aizbraucām novērtēt kritisko situāciju. Bīstamais griestu apjoms, kur smilšakmens iežu vietā bija egļu saknes, jau pārsniedza 6 kvadrātmetru platību.

Spriežot pēc kritenes apstākļiem, nobiru kaudzes un izskalojumiem, apjomīgais klints nogruvums noticis janvārī vai februārī, domājams, pirms lielā aukstuma perioda. Pēc ģeologa Daiņa Ozola mērījumiem, sabrukušais klints posms pret upi ir 7 metrus garš. Lielās zāles vietā tagad ir klints robs kā kritene, kurā sagāzušās vairākas lielas egles, kas auga nogāzē virs alas. Sausā ieeja pārvērtusies par arku. Nogruvums noticis daudz lielākā apjomā nekā tikai griestu iebrukšana. Šī vieta ir ļoti bīstama, jo iespējams, ka var turpināties mazāki nogruvumi, — doties uz šo objektu nav ieteicams. Alas tālākās ejas ir saglabājušās, bet tās līdz vasaras sākumam būs ļoti dubļainas, un tur alā joprojām ziemo sikspārņi, kurus nevajag traucēt! Pavasara palu laikā alas ejas atkal pieplūdīs ar upes ūdeni.

Ja kādam ir kāds novērojums vai foto liecība par iepriekšējiem mēnešiem šajā objektā, dodiet ziņu — petroglifi@inbox.lv.»

«Tagad Dauģēnu Lielā ala kļuvusi īsāka par apmēram 15 metriem, bet joprojām tā ir garākā dabiskā ala Latvijā un Baltijas valstīs ar apmēram 330 metru garumu. Savukārt augstākie iekštelpu griesti Latvijas alās tagad ir Pētera alā (6,1 m augstums), kā arī vairākās nišveida alās — Gūtmaņa alā, Govs alā un Eņģeļu alā, kur ieeju augstums ir pat 8 un 10 metri. Minētās alas arī ir piemērotākas tūristu apmeklējumiem,» piebilda A. Grīnbergs.

DAUĢĒNU ALA. Skats (1) uz sauso ieeju un klinti pie alas 6. janvārī. Todien uzmanību piesaistīja vairākas bīstamas pazīmes, tai skaitā attēla labajā pusē redzamais iežu noslīdējums. Alas lielajā zālē (2) no uzplūdušajiem upes ūdeņiem bija izveidojies pazemes ezers. Vēsturisks skats uz alas avota izeju jeb alas slapjo ieeju. Vēsturisks foto (3) — vairākus kvadrātmetrus lielais robs ar koku saknēm alas lielās zāles griestos, kas radīja aizdomas, ka drīz kaut kas mainīsies. Skats uz kriteni 11. martā — no augšas (4) un lejas (5). Vēl janvārī te bija lielākā dabiskā pazemes telpa Latvijā. Alas lielā zāle ir pilnībā sabrukusi, sausā ieeja pārvērtusies par arku (6), klints virs bijušās avota izejas — nav. Andra Grīnberga foto