Rīgas ielas maiznieks
Noslēdzot šo gadu un tēmu par Valmieras apvienoto amatnieku biedrības ievērojamiem amatniekiem, gribētos nedaudz pastāstīt par kādu «garšīgu» amatu. Valmieras muzeja krājumā glabājas liecības par Jāņa Eiduka maiznīcas darbu 20. gs. 30. gados. 1993. gadā viņa atraitne Šarlote Eiduka (dz. Ziemane) nodeva Valmieras muzeja glabāšanā 49 priekšmetus, kas saistīti ne tikai ar Jāņa Eiduka darbu un privāto dzīvi, bet arī ar Valmieras amatnieku biedrību, tais skaitā fotogrāfijas, biedrības biedru saraksti, Meistaru diplomi un vairākas personīgās mantas. Kāzu ielūgumā teikts, ka abi laulājušies Valmierā, 1936. gada 13. septembrī.
Jānis Eiduks(1901-1978) dzimis Kokmuižas pagastā, mācījies par maiznieku – konditoru pie Pētera Būmaņa, sava vēlākā kolēģa un biedra amatnieku biedrībā, maiznīcā turpat Valmierā laikā no 1914. līdz 1918. gadam. Par dalību Brīvības cīņās viņš 1923. gadā saņēmis piemiņas zīmi. 20. gs. 20. gados strādājis Valmieras pārtikas veikalā. Kopumā vērtējot, starp diviem pasaules kariem bijis aktīvs sabiedriskais darbinieks, Valmieras brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības biedrs, kā arī Valmieras amatnieku biedrības biedrs. 1932. gada sākumā Cēsu apvienotās amatu meistaru brālības Mazajā ģildē Eiduks ieguva meistara palīga diplomu, bet jau 24. aprīlī saņēma meistara apliecību Nr. 847, kas pēc biedrību pārreģistrēšanas 30. gadu otrajā pusē redzams arī uz Eiduka maiznieka meistara diploma. Tas ir pārreģistrēts Latvijas Amatniecības kamerā 1938. gadā. Bet Valmieras pilsētas valdes izsniegta apliecība norāda uz to, ka maiznīca – konditoreja, kas tolaik atradusies Rīgas ielā 58 (tagad 36), darbu uzsāka 1929. gadā. Tā atradās t.s. Bērziņa mājā, kur Eiduks pats arī dzīvoja. Ēka ir saglabājusies arī pēc Otrā pasaules kara. Šķiet, ka mūsdienās arī vienā ēkas daļā ir ēdināšanas pakalpojumi. Eidukam piederēja arī otra tirgotava, kas kam tika īrētas telpas Rīgas ielā 13. Kopumā maiznīcā strādāja trīs zeļļi un četri mācekļi. Amatnieku biedrības pārreģistrācijas laikā 1937. gadā darbojies pie statūtu sagatavošanas, kuros minēts kā viens no biedrības atbildīgajiem dibinātājiem. Pēc tam ieņēmis biedrības kasiera amatu, kura pienākumos ietilpa visu ieņēmu un izdevumu aprēķināšana, uzskaite un saskaņošana ar biedrības valdi. 30. gadu nogalē Valmieras amatnieku biedrības Maiznieku sekcijā darbojās 8 maiznieki. Aktīvākie bija Jānis Eiduks, Pēteris Būmanis, Eduards Trēziņš, E. Ozoliņš, Kārlis Zaķis, Ernests Grigulis.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv