Rencēni Ainavu dārgumos
Noslēgusies pieteikšana Ainavu dārgumiem Latvijā. No Rencēnu pagasta raksturīgākās dabas vērtības izvērtēja un pieteica komanda: 1. bibliotēka un skolas novadpētniecības muzejs, kā arī individuāli bijusī Rencēnmuižas iedzīvotāja no «Rozes» mājām Mirdza Belogrudova. Viņa raksturoja muižas panorāmu no putna lidojuma, bet Andra Auniņa un Inese Birzkope pastāstīja par tepat esošo dubulto ozolu aleju abpus ceļam pirms muižas ēkas. Tā kādreiz stiepusies līdz pat ieejai tajā. Redzeslokā arī Tīlikas dižozols, kas savu kuplo zaru skatienu vērš pretim Rencēnmuižas dīķu kaskādei. Neparasti greznojas muižkungu Krīgsmaņu (tēva un dēla) laikā ceļā uz Ošupes ezeru stādīto ozolu birzs, kas lauka vidū taisnstūra formā, saules staru ieskauta, greznojas katrā gadalaikā.
Vēl ievērota tika Lizdēnu lazdu aleja, kas atzīta par garāko Latvijā, tikai tā dīvaini šķiet, ka tā iežogota privātīpašumā.
Tālāk prom no ļaužu acīm atrodas Ziemeļvidzemes potenciāli lielākais Ābeļu akmens, kas meža ainavā saista ar milzīgu gluda maizes klaipa izskatu. Sajūsmā par to bijuši gan tuvāki, gan tālāki tā apmeklētāji. Pēdējie to aplūkoja novadpētnieki no Igaunijas. Un zīmīgi, ka arī viņi interesējās par Rencēnmuižas senvēsturi un saziņā ar Rencēnu pamatskolas muzeju un vēsturnieces Intas Pētersones arhīva dokumentiem ieguva materiālus un ceļu sīkākai informācijai pie M. Belogrudovas, kura izpētījusi tās senatni.
Kur nokļūs, tiks aplūkotas dabā un ievietotas pieteiktās ainavas, tas būs atkarīgs no interesentu balsojuma. Sekojiet noteikumiem, un tā varēsiet atklāt savu redzējumu uz ainavu nozīmīgumu!
NOVADPĒTNIEKI NO IGAUNIJAS, pie, iespējams, lielākā akmens Ziemeļvidzemē — Ābeļu akmens.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv