Putenis un tulpes
Pārdomas rakstu otrdienas pēcpusdienā, kad aiz loga puteņo. Nav zināms, vai balts atnāks 8. marta rīts, jo ziemai šogad pārlieku mainīga daba. Varbūt jau līs, un vīrieši, vienā rokā turot papīrā ietītus ziedus, otrā lietussargu, šorīt būs steiguši uz mājām, darba vietām, lai, kur un kā nu vēl ierasts, sievietes iepriecinātu ar pavasara puķēm. Ziedu dāvināšanai nav ne vainas, ja piemirstam, kāda bijusi šīs dienas izcelsme. Galu galā grūti būs ne vien 8. martā, bet arī citos datumos sastapt sievieti, kura teiktu: man ziedi nepatīk!
Taču, veroties putenī un domājot par tulpēm, kaut kur prātā vai sirdī tiku tālāk... Aizprātojos: kāds būtu laimīgs 8. marts? Ar tulpēm vien laikam nepietiks. Kāda būtu patiešām laimīga sieviešu diena?
Nupat izlasīju, ka Austrumukrainā sievietes dzemdē slimnīcās, kas vairs sen neizskatās pēc ārstniecības iestādēm. Dzīvība rodas vietā, kur daudzu sapņi par dzīvi arī dziest. Šaušalīgs karš tepat kaimiņos, bet sievietes būtu laimīgas, ja nekur pasaulē nebūtu kara, ja viņu bērni vienmēr būtu drošībā un pasargāti. Tā būtu īsta sieviešu diena.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv