Pie Kaspara jēru laikā
Aitkopjiem šis ir jēru dzimšanas laiks, tāpēc arī bioloģiskās saimniecības Ances īpašnieku KASPARU KĻAVIŅU, kura ganāmpulks ar 90 mātēm un pieciem teķiem vairākos rādītājos joprojām ir viens no labākajiem Latvijas tumšgalves tīršķirnes ganāmpulkiem Latvijā, sastopam kūtī, rūpējoties par jaundzimušajiem.
Aita – izdevīgs dzīvnieks
– Tā kā šeit nav nekādas graudu zemes, ir jātur dzīvnieki, kas patērē zāli, un aita tādā ziņā ir labvēlīga, jo neprasa lielus ieguldījumus, tanī pašā laikā kā papildnozare ļoti labi var uzlabot esošo situāciju lauksaimniecībā un dot savu labumu veselīgu produktu, piemēram, jēra gaļas, un tāpat arī vaislas materiāla ražošanā. Pašlaik gan Latvijas tumšgalves vaislas materiālam vairāku objektīvu un subjektīvu faktoru dēļ tirgus ir slikts, tāpēc pagājušajā gadā tirgojām labus vaislas dzīvniekus nokaušanai. Latvijas tumšgalve vēsturiski veidota pirmās Latvijas brīvvalsts laikā 1920. – 30. gados, kad vietējai aitai veda klāt teķus no Anglijas un uzlaboja tieši vilnas īpašības, tāpēc tā ir gaļas/vilnas tipa šķirne. Šobrīd tai tirgus ir tikai Latvijā, un mēs paši īpaši neko nespējam mainīt. Gaļas tirgus patlaban Latvijā ir augošs, par to mēs sūdzēties nevaram.
Man ir gan dabīgie, gan sētie zālāji, dodam aitām arī āboliņa skābsienu, kurā ir daudz proteīna, līdz ar to maz piebarojam spēkbarību, tikai šajā periodā nedaudz aitām, jo viņām jāražo piens, lai varētu izbarot jērus. Mūsu aitām vidēji dzimst divi jēri, šai grupai vēl auglību neesmu rēķinājis, šobrīd atnesušās varētu būt kādas 20 aitas. Katrā ziņā trīnīšu ir krietni vairāk nekā vieninieku, bet aitas pašas tiek galā ar saviem trīnīšiem, kaut pupi ir tikai divi.
KASPARS KĻAVIŅŠ: «Aitas, kuras atnesušās, labprāt uzturas svaigā gaisā, iestiprinoties ar skābbarību.» Ārijas Romanovskas foto
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv