Pasaulei jābūt bez bāreņiem

Pirmdien uzņēmīgie velobrauciena dalībnieki piestāja Valmierā. Viņi ar sabiedrību runā publiski, pilsētu laukumos, rādot šovus un radošus talantus. Valmierā pasākumu iztraucēja lietavas, taču priesteris Gennādijs Mohņenko, viņa bērni un audžubērni Valmieras Valsts ģimnāzijā nakšņoja, turpat pagalmā laboja un pucēja velosipēdus, jo pirmdien bija nobraukuši no Rīgas līdz Valmierai, otrdienas rītā jau atkal sēdās uz velosipēdiem, lai mītos līdz Tartu. Priesteris Gennādijs Mohņenko sarunā ar «Liesmu» uzsvēra, ka pasaules apceļošana, kas turpinās kopš 2012. gada, ir sarežģīts, fiziski smags, nogurdinošs projekts, taču mērķis stāv pāri visam.

«Briesmīgākās Padomju Savienības paliekas ir bērnunami. Tie palikuši Krievijā, Ukrainā un arī jūsu valstī. Tur nevar izaugt laimīgi cilvēki, jo katram bērnam vajag mamku un papku. Bērns nevar būt uz ielas. Mani audžubērni ir klīduši, auguši bez vecākiem. Esmu viņus izvilcis no pagrabiem. Viņi ir cietuši no atkarībām: ostījuši līmi apreibinoties, lietojuši narkotikas. Tagad puiši ir spēcīgi, talantīgi. Dodot iespēju bērnam augt ģimenē, viņa pasaule mainās. Esam ģimenē pieņēmuši 32 audžubērnus. To, protams, nevajag darīt katram, bet esmu pārliecināts, ka arī pie jums ir simtiem ģimeņu, kuras var uzņemt vienu, divus bērnus, mainot viņu likteni. Tā jūs paši  iztukšotu Latvijas bērnunamus, sociālās aprūpes centrus. Ticiet, tas ir iespējams! Spēku dod tas, ka varēsi ieskatīties laimīga bērna acīs,» stāstīja Gennādijs, kurš Mariupolē vada arī bērnu rehabilitācijas centru «Piligrima Republika».

DIENĀ NOBRAUC vairāk nekā 100 kilometrus, pasaulei stāstot, ka visiem bērniem vajag mājas, mammu un tēti. Velotūres «Pasaule bez bāreņiem» dalībnieku vēsts klausīta plašajā Krievijā, Ukrainā, tagad tā skan arī Eiropas valstīs, tostarp Latvijā un Valmierā. Foto no facebook.commirbezsirot