Pašam sev ir jābūt pirmajā vietā

Kāpēc pievērsies bezatkritumu dzīvesveidam?

Par to ir vesels stāsts. Man nebija ko darīt, un nejauši Facebook uzgāju Projektu bankas ierakstu, kurā zinātniece Ulla Milbreta no Latvijas, kas kādu laiku dzīvojusi Singapūrā, vāc līdzekļus savas idejas īstenošanai. Es piemetu piecus eiro. Man tajā mirklī vairāk nebija, un tā vārdu pa vārdam sanāca tā, ka mēs iepazināmies un šobrīd salīdzinoši bieži uzturam kontaktu. Viņa vāca līdzekļus zero waste kafejnīcas izveidei. Visdārgākais, kas viņiem bija vajadzīgs, bija kafijas grauzdējamais aparāts, kas šobrīd atrodas zālē, lai arī apmeklētāji var redzēt, kā grauzdējas pupiņas.

Ulla Milbreta šo ideju nolēma īstenot, jo, strādājot Singapūrā, viņa saprata, ka zivis tur garšo pēc antibiotikām un zālēm. Viņa atgriezās Latvijā un atvēra pirmo zero waste kafejnīcu. Es ik pa laikam viņiem palīdzu un atbalstu, man pašam nemanot, viņa mani tajā visā «ievilka», un šobrīd darbojos biedrībā Zero Waste Latvija. Tas ir arī tāpēc, ka es uzskatu, ka ir svarīgi, lai mūsu bērni un mazbērni dzīvo tīrākā vidē. Man ir svarīgi, ka es dzīvoju veselīgāk un zaļāk, tas arī uzlabo garastāvokli un veselību.

Ko tu savā ikdienā praktizē, lai mazinātu atkritumu rašanos?

Braucot no laukiem uz pilsētu, man ļoti patīk «izvest laukus», tāpēc auduma maisiņos līdzi ņemu ābolus vai gurķus no ģimenes dārza. Mana mīļākā lieta ir audumu maisiņi, un man ar tiem ir vesela kolekcija. Vecāmāte pēc profesijas bija šuvēja, un viņai ir ļoti daudz enerģijas, it īpaši ziemas vakaros, kad ir vairāk brīvā laika, viņa sašuj dažnedažādākos auduma maisiņus. Kad aizbraucam ciemos, viņa iedod veselu kaudzi. Auduma maisiņus var ērti pašūt no spilvendrānas, segas pārvalka vai aizkariem.

Ikdienā galvenokārt es izmantoju savus stikla traukus, kā arī man ir sava pudele, ko ņemu līdzi; vai arī kā šodien – man tā ir aizmirsusies, es ūdeni nopirkšu veikalā, bet plastmasas pudeli izmantošu vēl 2 – 3 nedēļas un tad to šķirošu.

PAŅEMT LAUKUS LĪDZI. Savā auduma maisiņā gurķus un ābolus, ko pagrauzt steigā,  Aleksandrs ņem līdzi, dodoties  tālāk no mājām.