Par mazo uzņēmējdarbību Vidzemē
Šoreiz par tiem iespaidiem, ko guvu sestdienas braucienā pa Vidzemes kalnaināko galu, kad izdevās pabūt uzreiz divu novadu — vispirms Cesvaines un pēcāk Vecpiebalgas — svētkos, kuru neatsverama sastāvdaļa, protams, ir amatnieku tirdziņi. Pirms pāris gadiem sanāca būt līdzīgā pasākumā Jaunpiebalgas novadā, toreiz sastapu arī vairākus mūspuses amatniekus un mājražotājus. Izņēmums nebija arī šī reize. Tā īsti neviens mūsējais acīs neiekrita Cesvaines novada svētkos, kur tirdziņš noteikti bija pieticīgāks, taču arī ar interesantiem piedāvājumiem. Starp citu, bija dīvaini redzēt, ka savās mājās galīgi nebija pamanāms, šķiet, lielākais no pašmāju uzņēmumiem — Cesvaines piens. Varbūt vienkārši netrāpījos Latvijā labu slavu ieguvušajiem Cesvaines siera ražotājiem virsū, taču lielajā tirdzinieku rindā viņu patiešām nebija.
Par sestdien Cesvainē sastaptu koka lietu smalkmeistaru Vitoldu Ārmani no Rundāles rakstīšu kādās Vīru lietās, šoreiz par patīkamu pārsteigumu, kas nu jau, izrādās, astoņus gadus ikdienā pieejams Cesvainē gan vietējiem, gan ciemiņiem. Pavisam neuzkrītoša pie bijušā alus brūža vārtiem ir reklāma oranži brūnā koka dēļu pusaplī Divi torņi. Ziedi. Dāvanas. Kafija. Sētā gaumīgi, taču askētiski iekārtoti košumkrūmu un puķu stādījumi, arī neliels akmeņdārzs un apjumta āra terase pie senlaicīgās mūra sienas. Iekšpusē zem senajām velvēm kaut kas līdzīgs mākslas salonam, kur vienā stūrī arī kafejnīca, kurā aiz bāra letes viena no divām māsām — īpašniecēm.
AIZ LETES — VISDROŠĀK! Tā — ar dziļi filosofisku piesitienu — savu ikdienas darba soli Cesvaines salonā Divi torņi skaidro uzņēmuma līdzīpašniece Sanita Ozola.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv