Par Latviešu leģionu
Pirms vairākiem gadiem, 2014. gadā, apņēmība piedalīties 16. marta leģionāru atceres gājienā toreizējam vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram E. Cilinskim (VL-TB/LNNK) beidzās ar amata zaudēšanu: L. Straujuma (V) viņam palūdza atstāt ministra krēslu. Savu rīcību valdības vadītāja toreiz pamatoja ar teicienu, ka viņu satrauc, ko par ministra rīcību «domās mūsu ārzemju draugi».
Pašreizējais Ministru prezidents M. Kučinskis pats neplānoja piedalīties 16. marta pasākumā pie Brīvības pieminekļa un aicināja to nedarīt arī citus ministrus. Es uzskatu, ka Ministru prezidenta nostājas pamatojums arī meklējams viņa paša kritikā, ko par 16. marta pasākumu varētu izteikt Latvijas vēsturi un Latviešu leģiona vēsturi nezinoši Latvijas draugi ārpus Latvijas robežām.
Abi šie valdības vadītāji ir izrādījuši necieņu daudzajiem profesionālajiem Latvijas un ārvalstu vēsturniekiem, kuri Latvijas vēsturnieku komisijas līdz šim izdotos 28 sējumos rakstos ir snieguši patiesībai atbilstošus pētījumus un ziņas par Latviešu leģionu. Viņiem un Latvijas politiskās elites ļaudīm, kuri pauž savus uzskatus par Latviešu leģionu, es iesaku iepazīties ar manis — Latviešu leģiona virsniekvietnieka un Kurzemes cietokšņa kauju dalībnieka — rakstiem un grāmatām par leģionu, kurās kopskaitā ir ne tikai simtiem, bet tūkstošiem atsauču uz Latvijas un ārzemju vēsturnieku publikācijām. Tā, piemēram, «Jumava» nupat gatavojas izdot atkārtotā metienā manu 2006. gadā izdoto grāmatu «Latviešu leģions patiesības gaismā», kurā ir 574 atsauces.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv