Par iedzīvotāju labklājību domājot
Ievads
Šīs nedēļas nogalē gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās uz 13 vietām Valmieras domē kandidēs sešu sarakstu pārstāvji. Pagājušajā piektdienā Liesmas redakcijā notika priekšvēlēšanu diskusija, uz kuru ieradās Jānis Baiks (Valmierai un Vidzemei), Ventis Beķeris (Vienotība), Vugars Ecmanis (Zaļo un Zemnieku savienība) un Uldis Jansons (Nacionālā apvienība Tēvzemei un Brīvībai/LNNK — Visu Latvijai!).
VALERIJS VILČINSKIS, sociāldemokrātiskās partijas Saskaņa saraksta līderis, personisku iemeslu dēļ diskusijā nevarēja piedalīties, taču neatteica pastāstīt tuvāk par partijas prioritātēm, atsakoties no piedāvājuma klausīties sarunas ierakstu un paskaidrojot arī savu noliedzošo attieksmi pret šāda veida debatēm: «Tie principā ir lozungi un solīšana. Visu valdošo sarakstu pārstāvji sēž domē, viņiem ir perfekti zināms budžets un kas ar to notiek. Es starp viņiem kā gurķis — atnākšu un klausīšos. Viņi ir daudz izdarījuši, bet es gribētu, lai tiek pieminēti arī černobilieši. Vienubrīd varēja izmantot vilcienu satiksmi, bet tagad atkal černobilieši brauc par savu naudu. Rīgā viņi sen brauc par brīvu, kāpēc Valmierā černobilieši nevarētu sabiedrisko transportu izmantot bez maksas — mēs esam maz palikuši, lēnām izmirstam. Tāpat arī pensionāriem un skolēniem, cik viņu ir, kas brauc ar autobusu, — SIA VTU Valmiera taču pieder pašvaldībām. Vēl būtu jānosaka nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) neapliekamais minimums vienīgajam mājoklim Valmieras pilsētā. Par pensijām un sociālo aizsardzību jāsāk domāt no augšas, tomēr viss jau sākas ar pašvaldībām — mans galvenais mērķis, ja tikšu ievēlēts, ir iekustināt sociālo virzību.
Atceros, ka savulaik Dūņa mājas 1. stāvā pilsētas centrā vienā pusē bija komjaunatnes komiteja, otrā pusē — pilsētas izpildkomiteja, ja pareizi atceros, ar sešiem kabinetiem. Tagad dome ieņēmusi trīsstāvu ēku, bet vai pilsētā kas mainījies, vairāk ražošanas iestāžu, noticis iedzīvotāju skaita pieaugums? Viņu ir mazāk nekā padomju laikos, tad kam tas milzīgais pārvaldes aparāts vajadzīgs? Mani tas vienkārši izbrīna.»
Tika uzrunāta arī politiskā partija KPV LV, bet vienīgais man pazīstamais šī saraksta pārstāvis tobrīd neatradās Latvijā, kaut gan solījās pārstāvniecību nodrošināt. Piedevām vēl saraksta pirmajai personai nosūtīju e-pasta vēstuli ar ielūgumu uz sarunu, taču atbildi uz to joprojām neesmu saņēmis.
Vispirms katrs no sarakstu līderiem iezīmēja savas partijas prioritātes, tālāk sekoja domu apmaiņa par to sasniegšanas paņēmieniem un variantiem.