Par humora sapratni un daudzgribēšanu
Kad Raimonda Paula un Andra Keiša koncertos «Vīrieši labākajos gados» pēkšņi skan: «Upē naktī pīlēns kliedz,/Un tu arī neiemiedz!/Visur kaut kāds troksnis kluss un slāpēts…» un klausītāji uzgavilē smieklos, nevar nesecināt, ka latviešiem ar humora izjūtu joprojām viss ir kārtībā.
Lepojamies, ka esam dziedātāju tauta, bet piemirstam, ka daļa mūsu tautasdziesmu ir trāpīgi dzēlīgas. Tāds dzēlīgums turpinājumu guvis arī ziņģēs, ar kurām pat padomju gadu cenzūras laikā cilvēkus uzmundrināja Edgars Liepiņš. Arī jau 1980. gadā tapusī dziesma «Upē naktī pīles kliedz» ar Imanta Ziedoņa vārdiem bija viena no trāpīgākajām viņa repertuārā. Nu izrādās, ka pietiek tekstā vien izmainīt vienu zilbi, lai tā kādam trāpītu arī mūsdienās. Var vien brīnīties, cik ātri klausītāji vienas zilbes izmaiņu sadzirdēja un, galvenais, saprata. Laikam taču pietiekami gudrajā sabiedrībā (uzskatu, ka savā dzīves pieredzē lielākā daļa cilvēku tiešām ir gudri!) ir radusies nojausma, ka ar Ulda Pīlēna atgriešanos politikā viss tik pareizs gluži nav.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv