Pamatskolai vieta pagastā
Tajos pagastos, kur skolas likvidē, vietējie uzskata, ka dzīve arī apstājas. Ja nav jaudīgas kultūras dzīves, kaut niecīgu darba iespēju, tad varbūt dzīve rit viensētās, prāvajās lauku saimniecībās, bet ciematu centros iemājo klusums.
Paliek seniori, bet jaunie aizbrauc darba meklējumos uz pilsētu vai stipri tālāk. Ja bērni gājuši vietējā pamatskolā, tad arī viņi pārceļas vecākiem līdzi.
Septembra vidū Izglītības un zinātnes ministrija nākusi klajā ar kārtējo plānu, kas veicinātu skolu tīklu optimizāciju pagastos. Līdz ar pārplānošanu, finansiāliem ieguvumiem sistēmā, aizmirstot par principu «nauda seko skolēnam», rastos līdzekļi pedagogu darba samaksas celšanai. Pirms pāris gadiem atbildīgā ministrija jau nāca ar līdzīgu redzējumu, un tad arī pavīdēja skaitļi, cik skolēniem jābūt mazpilsētu vidusskolu klasēs, cik tolaik mazo novadu pamatskolās, lai optimizācija neskar. Tolaik gan aizsargbarjera bija arī cita – vietvaras. Novadu deputāti un domju priekšsēdētāji darīja, ko varēja, lai skola pagastā būtu. Aizvērt skolu nozīmētu politisku pašnāvību un savu uzvārdu ierakstīt melnajā sarakstā. Visi atcerētos, ka tā un tā vadīšanas laikā slēdza skolu, kas bija strādājusi 50, 80, 100 gadu. Vietvaras centās, lai skolas saņemtu atbalstu.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv