Pagaidām risinājumu neredz

Iemesli dažādi – atalgojums neaug pietiekami strauji, joprojām netiek samaksāts par visu darbu, proti, arī par stundu sagatavošanu, slodze ir nesamērīga, neprognozējama, trūkst mācību materiālu, un tā var turpināt. Aicināju dažus Valmieras novada skolu direktorus pastāstīt, vai viņu skolā ir skolotāju trūkums un pārslodze un kā, viņuprāt, risināt šo gadiem ieilgušo problēmu.

RUDĪTE MARKUS, Valmieras 5. vidusskolas direktore:

«Es varu būt apmierināta, jo šogad esam nodrošinājuši skolu ar visiem nepieciešamajiem pedagoģiskajiem spēkiem – mēs varam pasniegt visus priekšmetus, kas paredzēti gan pamatizglītības standartā, gan arī vispārējās vidējās izglītības standartā, taču ceļš līdz pēdējo nepieciešamo pedagogu atrašanai nebija viegls. Vēl augusta beigās bija atvērtas dažas vakances, jo nav tā, ka pie skolas durvīm stāv gara pedagogu rinda un gaida, kuru pieņemsim darbā. Mēs visi smagi izjūtam pedagogu trūkumu visā Latvijā, tajā skaitā arī Valmierā. Ir vēl arī tā problēma, ka liela daļa pedagogu noveco, tā bija problēma jau šogad, un turpmākajos gados tā būs aizvien smagāka. Tas nav risināts valstiskā līmenī jau vairāku gadu garumā, un tuvākajā nākotnē mēs varam nonākt pat ārkārtējā situācijā, jo trūks arvien vairāk pedagogu.

Arī slodze pedagogiem ir pietiekami liela, tā nedēļā pārsniedz 40 darba stundas, protams, ja mēs runājam gan par kontaktstundām, gan par sagatavošanās stundām un darbu labošanu, kā arī individuālajām konsultācijām. Skolotājiem šobrīd ir ļoti daudz laika jāiegulda, sagatavojoties mācību stundām, jo reformas Skola 2030 jaunais mācību saturs nav slikts, bet nav attiecīgo mācību līdzekļu, lai skolotājs varētu klasē normāli strādāt un likt skolēniem domāt par nepieciešamajām tēmām. Pedagogam pašam ir vajadzīga virkne materiālu, ko pielāgot skolēnu mācību procesam. Par to diemžēl reformā nav padomāts. Jā, mācību materiālus papildina, bet tas notiek lēni. Skolotājs nevar gaidīt, kad būs attiecīgais materiāls, ja viņam nepieciešamā tēma ar skolēnu ir jāizrunā jau rīt.

Es neredzu risinājumu šai problēmai, es to pat sauktu par neiespējamo misiju. Tas nav gadu gaitā risināts valstiskā līmenī, un es neticu, ka augstāk stāvošās institūcijas, kas ir atbildīgas par izglītību, to nezināja. Katru gadu ikviena mācību iestāde iesniedz datus par pedagogiem, par viņu vecumu un atalgojumu. Šo problēmu vajadzēja sākt risināt jau pirms pāris gadiem, jo arī jauno pedagogu sagatavošana nenotiek vienā gadā. Kā arī vajadzēja domāt par to, kā sagatavot jaunos pedagogus, nevis tikai atvērt pedagoģijas fakultātei jaunus virzienus. Ir daudz jauno pedagogu, kas studijas pabeidz, bet nestrādā šajā profesijā, – ir jāatrod veids, kā viņus piesaistīt darbam skolās. Arī – daudz jauno skolotāju pirms absolvēšanas jau strādā skolā, tas nozīmē, ka arī pēc absolvēšanas darba vieta jau ir skaidra, un nevarēs aizpildīt brīvās vakances.»

MĀRIS BUŠMANIS, Kocēnu pamatskolas direktors:

«Vispirms vēlos teikt paldies Kocēnu skolas kolektīvam, jo šobrīd esam gan visi skolotāji, gan atbalsta personāls. Tomēr tas ir laika jautājums, jo nav zināms, kad kāds skolotājs aizies. Un tad tā kļūst par problēmu, jo nav jau tik daudz jauno skolotāju, kas nāktu vietā. Mums gan šogad ienāca kolektīvā jauna kolēģīte, kas tikko augstskolu pabeidza, un par to ir prieks.

Protams, tā ir gadiem ieilgusi problēma, ka nav pedagogu. Man ir tāda sajūta, ka tā kļuvusi par skolas vadītāju problēmu – vai tu spēj nodrošināt skolotāju kolektīvu vai nespēj. Arī akreditācijā tas ir viens no punktiem, pēc kuriem vērtē. Man tas šķiet mazliet aplam, jo, manuprāt, tai būtu jābūt problēmai arī pašvaldības līmenī. Ir arī skolas, kas šobrīd Valmieras novadā meklē mācībspēkus… Iespējams, mēs neesam vēl izsmēluši visas iespējas no pašvaldības puses, kas skolotājiem varētu piedāvāt papildu bonusus vai ko tādu. Jā, zinu, ka pašvaldība maksā stipendijas tiem, kas ir pabeiguši pirmo kursu – ne tikai jaunajiem pedagogiem, bet arī ārstiem ar mērķi piesaistīt kvalificētu darbaspēku Valmieras novadam. Bet vai ar to ir pietiekami? Iespējams, ka ne. Tomēr pat pašvaldība nespēj risināt to, kas būtu jārisina valsts līmenī.»

IVARS ĀDAMSONS, Rubenes pamatskolas direktors:

«Es domāju, ka Latvijā ir maz to skolu, kurā netrūktu kāda pedagoga vai skolotāji neizjustu pārslodzi. Mēs gaidām, kad parādīsies kādas reformas, lai skolotājiem var piedāvāt gan cilvēcīgus darba apstākļus, gan arī atbilstošu samaksu par padarīto darbu, gan arī nodrošinājumu ar darbam nepieciešamajiem materiāliem. Tad arī varēsim runāt par to, kā piesaistīt skolotājus, jo šobrīd runāt par to ir mazliet falsifikācija. Vispirms ir jānotiek reformai, jānosaka skaidri spēles noteikumi; kamēr to nebūs, tikmēr mēs katru gadu staigāsim, meklēsim un lūgsimies, lai ir kāds skolotājs, kas aizpilda vakanci. Jo šobrīd tā ir realitāte. Varu priecāties, ka mūsu skolā esam nodrošināti ar visiem nepieciešamajiem pedagogiem, bet domāju, ka arī tas ir laika jautājums, jo mēs jau nezinām, kas notiks nākamgad. Spēles noteikumi mainās, jau esot uz laukuma. Jā, tas ir grūti un sarežģīti. Ja skolotājs godprātīgi grib paveikt savu darbu, uz katru stundu doties sagatavojies un katru priekšmetu pasniegt tā, lai bērniem ir interesanti, tas aizņem ļoti daudz laika. Es teiktu, ka variants varētu būt vienu stundu gatavoties, vienu vadīt. Šobrīd skolotājam jārada materiāli, kas ir atbilstoši metodēm, un tas ir tas, kas izdedzina skolotājus. Un nav arī tādu striktu noteikumu, ko no tiem skolotājiem sagaida – pēc tā, kas notiek tagad, sanāk, ka skolotāji ir lielie meistari, kuriem ir iedoti šādi tādi materiāli, šādus tādus materiālus var paskatīties internetā, un tad tas skolotājam kaut kā ir jāsaliek kopā un jāizveido ideālā mācību stunda. Protams, strādājam un rodam risinājumus, bet ir daudz pedagogu, kas sagaidījuši pensijas vecumu un pamet skolu, kaut vai mācību gada vidū. Tā ir atbilde tam, kas šobrīd notiek izglītības sistēmā, jo tās prasības ir daudz augstākas nekā nodrošinātība. Mēs gribam, lai ir laimīgi un konkurētspējīgi bērni, bet kas viņus māca? Pārslogoti un apjukuši skolotāji. Es gan negribētu teikt, ka pilnīgi visi skolotāji tā jūtas un ka viss ir tik slikti… Katrā ziņā izaicinājumi būs, bet mēs jau esam pieraduši, jo pēdējie divi gadi nav bijuši no vienkāršajiem. Kas nāks pretī – to kristīs!» (smejas).

ULDIS JANSONS, Valmieras Viestura vidusskolas direktors:

«Skolotāju trūkst visās jomās. Ir jāpriecājas par to, ka skola spēj nodrošināt visus mācību priekšmetus. Protams, skaidrs jau ir tas, ka visi skolotāji strādā ar pārslodzi, un tas nav tāpēc, ka skolotāji grābtu visu, kas ir pagrābjams, – nē, tas ir tāpēc, lai spētu nodrošināt mācību stundas. Nedaudz mulsina tas Izglītības ministrijas izteikums par to, ka samazinās slodzi skolotājiem. Tas tika izteikts pirms plānotā skolotāju streika. Tomēr uz kā rēķina ir iespējams samazināt slodzi skolotājiem, ja nav, ko likt vietā? Tā parēķinot – lai samazinātu slodzi, uz katru ceturto skolotāju vajadzētu vienu jaunu. Protams, tiek runāts par pilnu slodzi, kas ir 28 kontaktstundas nedēļā, ko tad samazinātu uz 21 stundu nedēļā. Matemātika jau nav sarežģīta šajā gadījumā. Mums šobrīd strādā nedaudz vairāk kā 80 pedagogi, protams, daļa ir uz nepilnu slodzi, bet tas nozīmē, ka mums kādus 15 – 20 kolēģus vajadzētu klāt. Mēs katru gadu meklējam dažus skolotājus klāt un atrodam ar grūtībām, tāpēc tas izteikums izklausās vienkārši utopiski. Vēl jau augstākās iestādēs ir jādomā par skolotāja prestiža celšanu un jauniešu piesaistīšanu šai industrijai.

Risinājums šai problēmai nebūtu vienkāršs, tur Izglītības ministrijai ir jāsadarbojas ar augstskolām, lai mudinātu cilvēkus studēt pedagoģiju, un tad jau būtu jāstrādā, lai noturētu šos jaunos pedagogus nozarē. Man vienmēr ir liecies interesanti, ka cilvēki var studēt par valsts līdzekļiem, tomēr tas neuzliek nekādus pienākumus – var pabeigt studijas, bet nestrādāt nozarē. Iespējams, varētu darīt tā, ka pabeidz studijas un noteikts laiks ir jānostrādā nozarē, citādi atmaksā studiju maksu valstij. Protams, tāds lēmums būtu jāpārdomā, jāizplāno, kā to realizēt kvalitatīvi. Tomēr tāda reāla risinājuma šobrīd nav.»

Sagatavo jaunos pedagogus

«Mācītspēks» ir skolotāju izglītības projekts, kas palīdz dažādu jomu profesionāļiem kļūt par vispārējās izglītības mācību priekšmetu skolotājiem, kuri vēlas strādāt pamatizglītībā un vidējā izglītībā. Aicinājām uz interviju projekta «Mācītspēks» vadītāju RUTU ZAHAROVU:

«Ir daudz cilvēku, kas bērnībā vēlējušies kļūt par pedagogiem, bet šo sapni kaut kādu iemeslu dēļ nav īstenojuši. Tas, ko mēs esam novērojuši, – cilvēki šobrīd ir gatavi kļūt par pedagogiem, jo ir guvuši pieredzi kādā citā jomā. Viņiem ir uzkrāta dzīves pieredze, ar ko var dalīties ar saviem skolēniem. Šis projekts tāpēc ir lieliska iespēja 2 gadu laikā apgūt pedagoga profesiju, un šis ir trešais gads, kopš ir šāds projekts. «Mācītspēks» mērķis ir palīdzēt izglītības sistēmai piesaistīt nepieciešamos skolotājus, jo, kā zināms, skolās ir ļoti daudz vakanču un trūkst skolotāju visā valstī. Vakanču skaits, protams, ir mainīgs, un ir dažādi iemesli, kāpēc skolotāji aiziet no savām darba vietām.

Skatoties mūsu sarakstos, visus trīs gadus visvairāk jaunie pedagogi ir izvēlējušies mācīt angļu valodu un matemātiku. «Mācītspēks» jaunos skolotājus mēs projektā uzņemam un izglītojam pilnīgi visos vispārizglītojošos priekšmetos – gan datorikā, gan dizainā un tehnoloģijās, gan valodās, gan sportā. Skolas vairāk meklē dabaszinātņu skolotājus – fizika, bioloģija, ķīmija. Katru gadu mums pa kādam skolotājam ir šajos priekšmetos, bet ne skaitliski daudz. Jebkura Latvijas skola var mums pieteikt vakances, šobrīd arī mājaslapā «Esi skolotājs» ir izveidota vakanču karte, kurā atspoguļojam mums pieteiktās vakances ar mērķi, ka šo informāciju varam izmantot gan jaunajiem projekta dalībniekiem, ko mēs uzņemam katru pavasari, gan pedagogiem, kas meklē jaunu darba vietu, gan arī jebkuram citam interesentam, kas vēlas apskatīties, cik un kādas ir pieejamās vakances pedagogiem. Mēs gan negarantējam, ka tur ir publicētas pilnīgi visas vakances, jo tās ir jāiesūta katrai skolai pašai.»

Arī skolas no Valmieras novada ir pieteikušas savas vakances mājaslapā «Esi skolotājs». Pēc datiem, kas tikuši atjaunināti 25. novembra rītā, Strenču un Rencēnu pamatskolās meklē angļu valodas skolotājus, Brenguļu sākumskolā meklē divus sākumskolas skolotājus, Valmieras Pārgaujas Valsts ģimnāzijā – datorikas un sociālo zinību skolotāju. Ruta stāsta, ka dažās Valmieras skolās darbojas arī jaunie skolotāji no «Mācītspēks» projekta. «Mācītspēka» pirmā gada jaunie skolotāji darbojas Valmieras 2. vidusskolā, Valmieras Pārgaujas Valsts ģimnāzijā un Valmieras tehnikumā, otrā un trešā gada – Valmieras Pārgaujas Valsts ģimnāzijā.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. #SIF_MAF2022