Novada muižu tīkls

Kā jūs apzināt novada pilis, muižas un vēsturiskas ēkas? Tikai daļa pieder pašvaldībai, pārējās ir privāto īpašniek pārziņā.

Ļoti noderīga bija Valmieras muzeja veidotā izstāde «Valmieras novada muižu vēsture» 2022. gadā. Valmieras novada muižas, to vēsturiskā arhitektūra un stāvoklis mūsdienās – muzeja darbinieki bija apzinājuši, veikuši izpēti un izveidojuši aprakstus. Valmieras integrētajā bibliotēkā, sazinoties ar Jērcēnmuižas pārstāvi, mums tika sagatavots saraksts, kas ietvēra ap 70 objektu. Vēl neesam salikuši šos objektus pārskatāmā kartē, tas ir uzdevums priekšdienām.

Kāpēc tiek veidots novada muižu tīkls?

Iecere sākās, kad Valmiera gatavoja pieteikumu Eiropas kultūras galvaspilsētas statusa iegūšanai. 2021. gadā aktīvi gatavojām pieteikumu, apzinoties, ka divi kari Valmieru nav saudzējuši. Mēs nevaram piedāvāt gleznainu, vēsturisku vecpilsētu, taču ir jāskatās plašāk. Mūsu piedāvājums bija tāds, ka vecpilsēta ir ārpus Valmieras – novadā. Līdz ar to sākās darbs, lai iekustinātu mūsu daudzveidīgo mantojumu, ko ikdienā tā īsti neesam pamanījuši un izcēluši. Ir muižas, kurās aktīvi darbojas to īpašnieki, tās tiek pamanītas mazliet vairāk. Tāpēc bija vēlme izveidot labu sadarbības platformu, lai cits citam varētu palīdzēt, jo kultūras mantojums ir daudzveidīgs – ir vietas, kur ir saglabājušās ēkas, citur vairs ir tikai dārzs vai parks. Vēlamies, lai platformā ikviens var dalīties ar savu pieredzi, tāpēc mēs virzījām muižu tīkla iniciatīvu. Man ir prieks, ka varam to turpināt arī pēc tam, kad Eiropas kultūras galvaspilsētas titulu saņēma Liepāja.

Ilgtspējīga muižu tīkla izveide īstermiņā ir mērķis, bet ilgtermiņā – instruments, ar kura palīdzību nodrošināt tīkla dalībniekiem zināšanas, prasmes un iespējas. Apmeklētājiem muižu tīkls būs nenovērtējams resurss un iespēja nesteidzīgai kultūras un dabas baudīšanai, kas sniedz vēstures un laikmetīguma mijiedarbes sajūtu.

Cik ir «aktīvo» muižu? Ne jau visi iesaistās.

Tas sasaucas ar kultūras galvaspilsētas pieteikumu, es tiku uzaicināta par darba grupas vadītāju, pārstāvu Valmiermuižas kultūras biedrību. Par aktīvākām varētu saukt Valmiermuižu, Kokumuižu, Oleru muižu, Jercēnmuižu, Sēļu muižu, Budenbrokas muižu – tās atsaucās uz aicinājumu 2021. gadā, jo saredzēja muižu tīkla perspektīvu. Šogad esam rīkojuši muižu tīkla tikšanās, kur bijušas pārstāvētas ap 15 muižu. Piedalījušies gan pašvaldības darbinieki, gan biedrības un uzņēmēji, kas darbojas šajās muižās, kā arī iniciatīvas atbalstītāji.

Kā aicināt muižu tīklā iesaistīties dalībniekus?

Mums ir Facebook grupa «Muižu tīkls|Dynamic.Valmiera», kurā var iesaistīties ikviens interesents, kam ir vēlme sekot muižu aktualitātēm. Tajā pieteikušies ap 60 cilvēku. Uz tikšanās reizēm mēs aicinām ikvienu interesentu. Pat ja neesi muižu tīkla dalībnieks, bet muiža ir netālu no tavām mājām un tevi interesē, kas tur notiek, droši pievienojies. Šis ir pilnīgi atvērts koncepts, un man ir prieks, ka tikšanās reizēs pievienojas arī cilvēki, kas ir pilnīgi nesaistīti ar to, ko mēs darām, bet izrāda interesi.

Kādas ir muižu tīkla aktivitātes?

Esam iesaistījušies starptautiskā projektā «IN SITU: Vietas unikalitātē balstītas kultūras un radošo industriju inovācijas ne-urbānās teritorijās» par lauku teritoriju attīstību. Muižu tīkls tur iekļaujas kā viena no gadījuma izpētēm, līdz ar to mums ir pieejams starptautisku mentoru un Latvijas Kultūras akadēmijas pētniecības atbalsts, tāpēc varam ielikt pamatus, lai varētu to visu kūrēt. Šogad esmu saņēmusi arī Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu, lai varam veidot un nostabilizēt muižu tīklu. Nākotnes perspektīvā redzu, ka tas pastāv ar dažādu muižu iniciatīvām, vēlmi iesaistīties un aicināt arī citus aktīvi piedalīties.

Mums šogad bijušas četras muižu tīkla dalībnieku tikšanās – Valmiermuižā, Oleru muižā, Jērcēnmuižā un Sēļu muižā. Iepazīstot muižu daudzveidīgos stāstus, mēs varam iedvesmoties no tā, kas katrā muižā jau ir paveikts, kādi ir attīstības plāni un izaicinājumi. Septembrī Kokmuižas svētkos norisinājās arī saruna par kultūras mantojuma atvērtību. Diskusijā pievienojās Oleru muižas pārstāvis Kārlis Zemītis, Roberts Grinbergs, Latvijas Piļu un muižu asociācijas prezidents, kā arī Tālis Pumpuriņš, Cēsu muzeja vēsturnieks.

Lielākie muižu tīkla izaicinājumi?

Muižu tīkla pamatu likšana ir kā taustīšanās: kas kuru vairāk interesē, kas ir noderīgs, iespējams, ka tas, ko mēs esam plānojuši, nemaz nestrādā.

Izaicinājums ir arī pašiniciatīva, jo tīklošanās ir horizontāls lielums, tāpēc gribētos vairāk iniciatīvas no muižu tīkla dalībniekiem un atbalstītājiem. Cilvēkiem patīk, ka pasaka, kur un cikos jābūt, cik ilgi jānosēž, kādā veidā izglītosimies, bet ir jāpārslēdz domāšana uz to, kas pašu interesē un ko var gūt.

Muižu aktualitātes vai tuvākie pasākumi muižās?

Es varu dalīties ar tuvākajiem pasākumiem Valmiermuižā. 8. novembrī «Valmiermuižas alus» viesistabā būs meistardarbnīca «Zīmē viegli» ar Dainu Domašūti. Atzīmējot valsts svētkus novembrī, aicināsim baudīt mākslinieka Krišjāņa Strazdīša gaismas instalāciju «Latvietis un viņa kosmoss». Objekta atklāšana 11. novembrī plkst. 20.00 Valmiermuižas parkā, tā būs pieejama līdz 18. novembrim. 15. novembrī plkst. 19.00 «Valmiermuižas alus» viesistabā tiks rādīta dokumentālā filma «Astra», pirms seansa sarunās piedalīsies filmas režisore Liene Laviņa.

Kādi ir nākotnes plāni?

Veidojam dažus ieteicamos muižu maršrutus, kurus var ērti izbraukāt. Piemēram, Toms Treimanis no biedrības «Budenbrokas muiža» bija izveidojis pārgājienu, kurā iespējams apskatīt Budenbrokas muižu, Dikļu muižu un Ozolmuižu. Tas ir lielisks piemērs, ka aktīvo atpūtu var savienot ar kultūru. Nav jāgaida, kad notiks kādi pasākumi, jo muižas ēkas ir skaistas arī ikdienā. Protams, ne visas muižas ir saglabājušās kā ēkas, ir vietas, kur atrodamas tikai drupas, arī interesanti apskatīt to, ko laika zobs nav saudzējis.

Perspektīvā es vēlētos redzēt, ka muižu tīkls ir dzīvs, urdošs un burbuļojošs tīklojums, kurā katrai muižai ir sava identitāte un raksturs, tomēr ir arī kopīgas intereses. Īpašnieki, darbinieki un entuziasti nesaka, ka kultūras mantojums ir apgrūtinājums, bet gan ka kultūras mantojums iedvesmo. Ar to Latvija izceļas Eiropas kontekstā – ikviens var kļūt par muižnieku, jo mēs varam iegādāties muižas, un ikvienam ir iespēja rūpēties par muižu, to saglabāt arī nākamajām paaudzēm. Es vēlētos redzēt, ka muižu tīkls kļūst par noderīgu instrumentu pašvaldībai – tajā brīdī, kad jāatrod saistība ar kultūras mantojumu, lai ir, pie kā vērsties.

SABĪNE VANDĀNA. Roberta Āboltiņa foto

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.Par projekta «Vidzemnieka kods» saturu atbild projekta īstenotāja SIA «Imanta info».Projekta Nr. 2024.LV/RMA/1.6.1/007