Nomešanas sindroms
Daļai mūsu līdzcilvēku ir pilnīgi vienalga, ko viņi atstāj sev aiz muguras.
Sākot jau ar cigaretes nodeguli vai izšņauktu papīra salveti, turpinot ar iztukšotu sviestmaižu iesaiņojumu vai tādu pašu šķidruma tilpumu un beidzot ar... iznomātu elektrisko skrejriteni.
Pēdējo – pa roku galam nomestu uz sāna – vakarrīt uzgāju pastaigā gar Karātavu kalniņu. Gan jau kāds aizkavējies svētdienas vakara tusiņa dalībnieks ar šo zaļo Bolt transporta līdzekli bija pie draugu bariņa atjozis, iespējams, pat no Gaujas otra krasta, līdz pat pēdējam metram piebraucis klāt un tā vienkārši palaidis pa vējam... Ja precīzāk, nometis smiltīs uz sāna varbūt savus piecdesmit metrus no gājēju celiņa. Ja braucamo tā lietotājs būtu nolicis, piemēram, Georga Apiņa ielas 14. nama galā, kur iet dzīvs kājceliņš, iespējams, kāds Bolt elektrisko skrejriteni būtu rīta stundā savācis un aizbraucis uz sev nepieciešamo vietu, bet tā – skvērā uz celiņa nomestu – to diez vai kāds ieraudzīja, piecēla un ar to aizbrauca.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv