Kā tapa Seda. VIII jeb finišs
Janvārī rakstījām, ka stāsts par Sedas pilsētas (toreiz ciemata) tapšanu ir galā. Tomēr informācijas apkopotājs, šķirotājs un vērtētājs JĀNIS CUNSKIS ir sarūpējis arī īpašu sērijas fināla gabalu – par vēl trim gadiem, kuru laikā celtniecības pārvalde turpināja Sedas būvniecību.
«Plāni un realitāte
1957. gadā celtniecības plāna uzdevumi vairākkārt tika koriģēti. Sākumā gada plāns naudas izteiksmē tika apstiprināts par 14160000 rubļu, tai skaitā kūdras uzņēmumā Seda 6400000 rbļ., kūdras uzņēmumā Lielais 7500000 rbļ., un Latvenergo 260000 rbļ.
Taču ar finanšu līdzekļiem netika nodrošināta Sedas kūdras frēzēšanas lauku izveide 220 ha platībā, kas bija iekļauti PSRS Elektrostaciju ministrijas plānos. Vēlāk gan plāna cipari tika koriģēti, tos samazinot uzņēmumam Lielais par 500000 rbļ., attiecīgi palielinot rūpnīcai Seda par 1000000 rbļ., kas gan vēlāk vēlreiz tika palielināti par 200000 rbļ.
Sākot ar 1957. gada martu, notika lielas izmaiņas PSRS saimnieciskajās struktūrās, reorganizējot rūpniecības un celtniecības pārvaldīšanas struktūras.
JOPROJĀM DZELTENI. 2025. gada februāris. Kaut arī kopš šo ēku celtniecības Sedā jau pusgadsimts pagājis, tās joprojām lepojas ar – gadu gaitā gan pabalējušu – krāsojumu saules toņos.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv