Laime, ka pašiem sava vieta

Valmieras energoefektīvie daudzdzīvokļu īres nami kopš Latvijas simtgades ir tāds kā paraugs citām pašvaldībām, kā pašvaldībai, izmantojot katru iespēju, pārliecinot un iedvesmojot, protams, arī tērējot līdzekļus, ir iespēja pilnveidot un attīstīt iedzīvotājiem pieejamo dzīvojamo fondu.

«Liesma» par šo pašvaldības iniciatīvu ir rakstījusi vairākkārt, daudzu gadu garumā. Tagad zināms, ka tūlīt ne tikai Iveta un Edgars, bet daudzi Valmierā strādājošie atradīs jaunas un ērtas mājas, jo jaunuzceltajos daudzdzīvokļu namos Ķieģeļu ielā 11 un 13 īrnieku rīcībā tiks nodoti 120 dažādas kvadratūras dzīvokļi.

Valmieras novada pašvaldība noteikusi prioritārās attīstāmās nozares, kurās uzņēmējiem ir svarīgi piesaistīt darbaspēku, piemēram, apstrādes rūpniecībā, militāro kaujas transportlīdzekļu ražošanā, veselības aprūpē un citur. Šajās nozarēs nodarbinātajiem kvalificētajiem speciālistiem un to mājsaimniecībai ir nodrošināta prioritāte īres tiesību iegūšanai. Ja nozaru grupā nepieteiksies pietiekams skaits īrnieku, tad īres tiesības varēs iegūt arī nākamās prioritārās grupas un pēc tam jebkura mājsaimniecība, kas atbilst konkrētiem ienākumu sliekšņiem un nosacījumam, ka īpašumā nav citas dzīvojamās telpas Valmieras novada pašvaldības administratīvajā teritorijā.

Ir pieejami četristabu, trīsistabu, visvairāk divistabu energoefektīvi dzīvokļi, bet divi no tiem būs īpaši un citādi svarīgi, jo tie pielāgoti cilvēkiem ar kustību traucējumiem.

Iveta un Edgars jau otrreiz kļūs par šāda dzīvokļa īrniekiem. Viņi ir valmierieši, kas pārvietojas ratiņkrēslā. 2018. gadā viņi toreiz jaunajā īres namā tika pie vienistabas īres dzīvoklīša, tur dzīvo joprojām, bet tagad gaida jurģus. Ģimene ir pieteikusies un cer turpmākos gadus vadīt lielākā – divistabu pielāgotā dzīvoklī kādā no jaunajiem namiem.

ĢIMENE, kurai Valmierā vajadzēja vietu, kur palikt, kur kā jaunai ģimenei kopā būt. Iveta Rozīte-Brīvule un Edgars Brīvulis ir precējušies septiņus gadus, tikpat ilgi viņi arī dzīvo īres namā, bet šoruden gatavi vienistabas dzīvokli mainīt uz divistabu. Foto no personiskā arhīva

Nav mūsu, bet tomēr savs

Lai saprastu un sajustu, kā pašlaik rit Ivetas un Edgara dzīve viņu mājvietā, «Liesma» tika aicināta un devās ciemos.

«2018. gadā mēs apprecējāmies, un tā bija Dieva laime, ka tikām pie šī īres dzīvoklīša, jo mums citādi nebija kur Valmierā dzīvot. Edgars ir rīdzinieks, tur nebija nekādu īres iespēju vai bija par ļoti augstām cenām. Es esmu valmieriete, manas un māsas ģimenes mājās joprojām dzīvo mammīte, bet mēs vēlējāmies savu vietiņu. Toreiz uzzināju par šo iespēju. Gājis jau arī te ir visādi, bet esam priecīgi, ka pašiem savs. Nav mūsu, bet jūtamies kā mājās,» stāsta Iveta Rozīte-Brīvule. Kāpēc tagad ģimene domā par jurģiem? «Mums ir sajūta, ka par šauru, gribas, lai vēl atsevišķa istaba klāt,» tā Iveta.

Kad Edgars un Iveta ieaicina pa durvīm, pašlaik ir tā, ka dzīvoklī maza priekštelpa, turpat arī istaba, kur kopā varam pavadīt laiku, kas naktī ir arī ģimenes guļamistaba. No tās rokas stiepiena attālumā arī virtuves telpas. Viss kopā.

«Būtībā, jā, kā studio tipa dzīvoklis. Bet jūs jau redzat, cik mēs abi ratiņos te vietas aizņemam, nav kur apgriezties, tāpēc priecājamies, ka uzzinājām par iespēju īrēt plašāku dzīvokli jaunajās mājās, pieteicāmies, un nupat Edgars zvanīja, interesējās, jā, mums jauno īres dzīvokli piedāvās, esam gatavi apskates dienā arī doties to apskatīt un izvēlēties, kurā adresē dzīvosim,» priecājas Iveta.

Pielāgots vēl nenozīmē piekļūstams

Ja dzīvoklis pielāgots cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, tad mērķtiecīgi gribas uzmeklēt atšķirīgo. Lielu atšķirību nemaz neesot, saka īrnieki.

Jaunajos īres namos nav augstu sliekšņu, ir lifts, lai gan pielāgotie dzīvokļi atrodas ēku 1. stāvā.

«Redzamākā atšķirība ir vannas istabas durvju platums un izkārtojums tajā. Tā mums ir ļoti ērta,» saka Iveta un priecājas, ka jaunajam dzīvoklim būs pieejama arī zaļā zona, tāda kā āra verandiņa, bet māc bažas, vai tās durvis būs vajadzīgā platuma.

«Ja nav, tad mums no tās verandiņas nekādas jēgas, jo laukā netiekam. Mani rati ir šaurāki, Edgars ir dūšīgāks, viņam platāki, un nekāds standarta risinājums mums atkal nederēs,» saka Iveta, jo pēdējo trīs gadu laikā viņas muskuļu spēks sarucis, un rokas ir ļoti vājas, tāpēc arī tā zemā līstīte, kas jāpārvar, lai iekļūtu pa ārdurvīm vai dzīvokļa durvīm, kļuvusi par šķērsli.

«Pielāgots un piekļūstams – šajos vārdos ir ļoti liela atšķirība,» sarunā beidzot iesaistās arī mazrunīgais vīrs Edgars, sakot, ka viņam vēl ir tik daudz varēšanas, lai kaut kā no ratiem izkļūtu paša spēkiem, lai pastieptos līdz plauktam, kur mikroviļņu krāsns, līdz virtuves skapītim, bet Ivetai arī skapīši piekļūstamā dzīvoklī būtu jāizvieto sēdoša cilvēka augstumā, nevis pie sienas un griestiem.

«Nē, nevajag nopūsties un domāt, ka slikti un traki, mēs cenšamies tikt ar visu galā, bet laukā no mājas tik tiešām tiekam vien ar asistenta palīdzību. Ja mums nebūtu Mārča, mēs tāpat paliktu šī dzīvokļa sienās. Mums ir savs auto, pielāgots braukšanai ar rokas vadību, bet arī tajā ir jāiekļūst un jātiek ārā, un bez spēcīga cilvēka atbalsta un palīdzības mēs nekā,» tā Iveta, sakot lielu paldies Mārcim Bogdanovam, kurš savā aizņemtībā un citos ikdienas darbos vienmēr atrod laiku arī asistenta darbam.

Tāpat Iveta un Edgars gaida, ka būs padomāts un viņi varēs ērti iekļūt jauno īres namu pagrabstāvā, kur varētu glabāt abu elektroratiņkrēslus, jo tā viņi pārvietojas pa pilsētu, tā ir viņu iespēja pabūt pilsētas svētkos, tikt iepirkties. Paši nevar, bet kopā ar Mārci vai kādu sarunātu mīļu un uzticamu cilvēku var elektrokrēslos izstaigāt pilsētu. Tiem krēsliem gan vajag baterijas uzlādēt, tāpēc pielāgot nozīmē arī koplietošanas telpās īpašajiem dzīvokļiem izveidot atsevišķu elektrības ligzdu, lai kaimiņi neķer kreņķi, ka invalīdi ņem elektrību uz kopējā rēķina.

«Ir jāpārdomā visos sīkumos, bet mēs esam ļoti pateicīgi, ka dzīvoklis mums ir. Par katru lietu var sarunāties, un pašvaldība, apsaimniekotājs jau nāk arī pretim,» tā Iveta.

Labāk īres maksa nekā pansionāts

188 eiro mēnesī ir tā summa, kuru invalīdu ģimene maksā par iespēju dzīvot īres namā.

«Nedomājiet, ka tas viss! Mēs tāpat maksājam vēl par visiem komunālajiem pakalpojumiem, elektrību un pārējo. Apkures sezonā bija atlaides, bet tāpat ar 300 eiro par dzīvoklīti ir jārēķinās,» stāsta Iveta un zina, ka jaunais divistabu dzīvoklis, lai arī ērts un energoefektīvs, neizmaksās mazāk, jo īres maksa noteikti pārsniegs 200 eiro.

«Tā vienalga ir mūsu izvēle un iespēja,» lepojas Iveta, sakot, ka kopā ar Edgaru vēlas dzīvot pēc iespējas patstāvīgi.

«Mēs šo patstāvību varam atļauties, kamēr mums ir tik labi cilvēki blakus. Katru vakaru pie manis atnāk sieviete, kas palīdz pašaprūpē, mani izcilā, bet viņai par laimi ir spēks. Edgaram viena ķermeņa puse ir vāja, un man nekā viņš nevar palīdzēt. Ja kaut kas gadās ne tā? Ja gadās pakrist dzīvoklī, ja Edgaram sanācis izkrist no ratiem, tad citas iespējas nav kā zvanīt glābšanas dienesta puišiem. Viņi acumirklī bija klāt, iecēla Edgariņu ratos vai gultā un prom. Tā bijis vien pāris reižu, nerādiet skumīgu seju! Mums viss ir labi, esam pielāgojušies un pieraduši, un ir jādzīvo! Tagad sapņoju par to, ka mūsu sadzīve būs vēl ērtāka, jo, kamēr vien varēsim, pie šādas dzīvošanas turēsimies. Jā, mums jau saka, ka ir aprūpe, ir pansionāti, bet nē, tas nav mūsu, nu nemaz. Mēs vēlamies paši, vēlamies izdarīt savas izvēles, būt kopā, arī divatā. Satikāmies, apprecējāmies un esam laimīgi! Mūsu dzīve iet tikai augšup,» sacīja Iveta.

«Liesma» noteikti dosies Atvērto durvju dienā kopā ar Ivetu, Edgaru un citiem jaunajiem potenciālajiem īres namu dzīvokļu īrniekiem telpas izstaigāt. Ir skaisti un labi, ja Valmierā, kur dzīvokļu iegādei un īrei trūkst, pašvaldība ir radusi iespēju sniegt šādu atbalstu savējiem. Valmierā par laimi iedzīvotāju skaits nesarūk, tāpēc tiek lēsts, ka pieprasītākie īrei būs dzīvokļi, kas sasniedz 60 un arī 70 kvadrātmetru platību. Arī namu pagalmu infrastruktūra ir ērta, ir stāvvietas automašīnām, ir bērnu rotaļu laukums. Iespējams, daudzi rudenī teiks, ka sapņi piepildās, arī Iveta un Edgars ir pārliecināti, ka viņiem izdosies.

«Vai mēs sapņojam? Ļoti. Nesen sapni piepildījām. Kopā ar asistentiem bijām uz Robija Viljamsa koncertu Rīgā. Edgaram akcijā «Dod pieci!» uzdāvināja vienu biļeti, jo viņš dalījās savā dzīvesstāstā, otru mēs piepirkām, asistenti mūs pavadīja, un viens sapnis ir piepildīts! Mūsu sapnis ir arī iet cilvēkos un būt starp cilvēkiem, tāpēc izvēlamies šo patstāvīgo dzīvi, neslēpties, tāpēc kādreiz mūs redzat kafejnīcā, ir mums bildes no Rīgas parkiem, jo mēs tāpat dzīvojam. Vien katram notikumam savā dzīvē pievēršam lielāku nozīmi,» tā Brīvuļu ģimene no Ķieģeļu ielas.

DAUDZDZĪVOKĻU ĪRES NAMI neaug kā sēnes pēc lietus, jo jāiegulda līdzekļi un darbs, bet tomēr šoruden atkal būs jauni 120 dzīvokļi, kas būs pieejami īrniekiem. Vieta, kuru par savu varēs saukt jaunās ģimenes, pāri, seniori un arī cilvēki ar īpašām vajadzībām. Ārijas Romanovskas foto

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta «Ziemeļvidzeme – mūsu nākotnes reģions» saturu atbild projekta īstenotāja SIA «Imanta info».Projekta Nr. 2025.LV/RMA/1.6.1/001