Tehnoloģijas izcilai ārstniecības kvalitātei

Modernās tehnoloģijas strauji attīstās. Kā pieņemat lēmumu, ko tieši Vidzemes slimnīcas vajadzībām iegādāties?

Slimnīcas attīstības stratēģija ir izplānota diezgan ilgam periodam, tāpēc vispirms vērtējam, cik lielā mērā konkrēto iekārtu iegāde atbilst stratēģijas nosacījumiem. Vai vēlamies jaunu pakalpojumu ieviest vai esošo uzlabot, attīstīt? Kāds ir pieprasījums pēc konkrētā pakalpojuma? Vai mums ir speciālisti, kas šo pakalpojumu var nodrošināt? Kāda būs jaunā aparāta darba noslodze? Jautājumu un atbilžu, tāpēc arī sarunu, iegādājoties jaunu medicīnisko tehnoloģiju, ir diezgan daudz. Nodaļu virsārsti informē par vajadzīgo, un, plānojot katra nākamā gada budžetu, slimnīcas valde raugās, kāds ir finanšu rāmis, kurā varam atļauties tehnoloģijas iegādāties.

Bez modernām tehnoloģijām vairs ārstniecības process nav iedomājams. Kā jūs nonākat līdz idejām?

Speciālisti smeļas idejas ārstu kongresos, semināros, mācībās, kur dažādu ražotāju pārstāvji demonstrē arī jaunākos medicīnisko tehnoloģiju sasniegumus, un speciālisti izvērtē tendences, saprotot, cik tas nepieciešami, lai atvieglotu darbu, lai uzlabotu pacienta ārstēšanās procesu. Mūsu esošie un topošie mediķi nereti praktizē arī citās ārstniecības iestādēs, izmanto tur pieejamo, piedāvā savu redzējumu, idejas. Arī valsts ne tikai mūs, bet katru ārstniecības iestādi mudina tehnoloģiju jomu attīstīt, tehnoloģijas mainīt, atjaunot, ja tas nepieciešams, jo reģionālā slimnīca ir veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējs, un valsts vērtē, kāda ir šo pakalpojumu kvalitāte. Mums ir svarīgi nodrošināt kvalitatīvu pakalpojumu, tāpēc tiek ieguldīts ļoti mērķtiecīgs darbs un vienmēr esam gatavi pārmaiņām.

Ir nodaļas, kur modernās tehnoloģijas visvairāk nepieciešamas, kur būtībā bez tām neiztikt?

Tās ir visā slimnīcā, visās nodaļās, bet ir nodaļas, kur tās ir sarežģītākas un nepieciešamas plašākā klāstā. Es teiktu, ka visvairāk pieprasījumu noteikti nāk no Operāciju nodaļas, jo tur satiekas dažādi profili: ķirurģija, uroloģija, ginekoloģija, traumatoloģija, tāpēc tehnoloģijas tiek plaši izmantotas, tām ir noslodze, tās arī nolietojas ātrāk, ir jāatjauno vai jāiepērk modernākas.

Tiešs ieguvējs ir pacients.

Protams, jo tas paredz saīsinātu operācijas laiku, mazāku komplikāciju risku, ātrāku atlabšanu. Un vēl noteikti jāpiemin Reanimācijas nodaļa – tajā salīdzinoši ir visplašākais klāsts ar tehnoloģiski sarežģītām un modernām iekārtām, jo šeit galvenais uzdevums ir nodrošināt pacienta dzīvībai svarīgākās funkcijas, un to bez tehnoloģijām neiespēt.

Laikam pienācis brīdis, kad vajadzētu kādu aparātu nosaukt vārdā.

Pagājušajā gadā Operāciju nodaļai nopirkām laparoskopijas sistēmu. Pati metode nav nekas jauns, bet tehnoloģijas, kas veido šo sistēmu, ir būtiski uzlabotas. Pērn, šo sistēmu pērkot, tā bija pirmā tāda veida laparoskopijas sistēma Latvijā. Jaunais aprīkojums kombinācijā ar 3D laparoskopijas sistēmu ļauj strādāt trīs dimensijās, tādā veidā nodrošinot speciālistam iespēju strādāt kā reālā vidē, labāk izprotot attālumu, dziļumu, krāsas, un tā iespējams ļoti augstā izšķirtspējā darboties operācijas laikā. Pieminēšu arī mugurkaulāja ķirurģiju, kuru pēdējos gados aktīvi attīstām, tāpēc arī šai jomai esam iepirkuši nepieciešamo: jaunas operāciju lampas, operāciju mikroskopu, arī 3D ķirurģisko rentgena iekārtu. Tā ir iespēja precīzāk veikt operāciju, visas ķirurģiskās manipulācijas, mazāk traumējot apkārtējos audus. Arī šeit tiek izmantotas iekārtas, kuru Latvijā ir maz, jo pašu ārstu speciālistu šajā nozarē nav daudz, bet mēs priecājamies, ka Vidzemes slimnīcā šie speciālisti izvēlas strādāt.

Pacientam, mūsu lasītājam, noteikti šķiet, ka visvairāk iekārtas vajag diagnostikā. Vai tā?

Radioloģijas nodaļā skaita ziņā šo iekārtu ir mazāk, bet tās ir lielas gan izmērā, gan arī vērtības ziņā. Diagnostiskās radioloģijas nodaļa ir aprīkota ar ļoti kvalitatīvu aparatūru, esam iegādājušies jaunu datortomogrāfijas iekārtu, mums ir jaunas arī gan mobilās, gan stacionārās rentgena iekārtas, ultrasonogrāfi. Visas iekārtas pēdējo pāris gadu laikā ir nomainītas uz jaunām, arī mamogrāfs. Plānojot mamogrāfa iegādi, bijām pieredzes apmaiņā arī Latvijas Onkoloģijas centrā, un tā galvenie radiologi atzina, ka iekārta, kuru pēcāk izdevās iegādāties arī mums, ir ļoti augstvērtīga iekārta ar ļoti labu attēlu kvalitāti. Domājot par pacientēm, nav mazsvarīgi, ka izmeklējums kļuvis ērtāks, saudzīgāks, arī par to jaunās iekārtas ražotājs ir padomājis.

Ja runājam par moderno tehnoloģiju pieejamību diagnostikas jomā ambulatorajā aprūpē, tad droši varam apgalvot, ka Vidzemes slimnīcā nodrošinām ļoti augstvērtīgus pakalpojumus – izmeklējumiem oftalmoloģijā esam nomainījuši praktiski visas diagnostikas iekārtas un katru gadu arī atjaunojam tehnoloģijas citā profilā, piemēram, endoskopu klāstu Endoskopiju nodaļā. Katrs izmeklējums ir kvalitatīvs, precīzs un to veic zinoši, pieredzējuši speciālisti.

Vidzemes slimnīca pašreizējā ēkā un vietā šogad atzīmē piecdesmitgadi. Par modernajām tehnoloģijām, kas tagad tiek plaši izmantotas, šķiet, vairāk informācijas un arī to pieejamība parādījās pirms gadiem 30. No pasaules, Eiropas medicīnisko tehnoloģiju līmeņa mēs joprojām esam gaismas gadu attālumā vai tik traki nav?

Ikdienas darbā mēs necenšamies salīdzināties ar citām valstīm, jo mums ir svarīgi būt labiem, kvalitatīviem šeit un tagad, domājot par mūsu, par Latvijas pacientu. Mēs zinām, ka Eiropā ir vēl augstvērtīgākas tehnoloģijas, ne visu varam atļauties iegādāties un ne visu vajag atļauties, jo jādomā, kas ar šīm tehnoloģijām strādās, cik daudz pēc tām būs nepieciešamības. Kopējais līmenis mums noteikti ir ļoti labs, bet Latvijas mērogā mēs kā reģionālā slimnīca parasti salīdzināmies ar universitātes slimnīcām Rīgā. Tām cenšamies turēt līdzi, bet nianses ir atkarīgas no pieprasījuma, jo universitātes slimnīcās un reģionālajā slimnīcā atšķiras ārstējamo pacientu grupas.

Ja raugāmies atpakaļskata spogulī, tad rentgenbilde, kas pacelta pret gaismu, lai saprastu traumas smagumu, ir vēsture.

Es Vidzemes slimnīcā strādāju desmito gadu, un rentgenfilmas ir redzētas, dažās nodaļās pie sienas ir palikuši tā sauktie negatoskopi – speciāli gaismas ekrāni, uz kuriem tās rentgena filmas agrāk tika skatītas, bet tie jau daudzus gadus slimnīcā kalpo tikai kā aksesuārs, kuru negribas ņemt nost. Mēs tagad strādājam tikai digitāli. Jebkurš speciālists nepieciešamības gadījumā var apskatīt pie mums veikto izmeklējumu rezultātus, jebkurš ārsts, arī citā slimnīcā strādājošs. Un vēl ne mazāk svarīgi ir bijis radioloģiju attīstīt pēc šī algoritma: pēc iespējas labāks attēls, pēc iespējas mazāk apstarojot pacientu! Arī šis sekmējas! Attēlu kvalitāte, izšķirtspēja uzlabojas, radiācijas dozas kļūst aizvien mazākas. Jaunums? Salīdzinoši liels jaunums ir mākslīgā intelekta klātbūtne. Mākslīgais intelekts palīdz speciālistam, norāda apvidu attēlā, kam būtu nepieciešams pievērst pastiprinātu uzmanību. Intelekts, protams, neaizstāj speciālistu, un katra intelekta norāde tiek pārbaudīta, jo ir dzirdēts, ka mākslīgais intelekts ir pieļāvis arī kļūdas, bet, tā kā to apmāca, piedāvājot iepazīt jaunus un jaunus izmeklējuma attēlus, tad tam ir ļoti liela mākslīgā pieredze, un speciālistiem tas var palīdzēt.

Pieļauju, ka jaunās paaudzes ārsti tehnoloģiju pasaulē nirst kā zivis ūdenī, bet kā katru inovāciju apgūst pieredzes bagātie speciālisti?

Mediķi ir motivēti mācīties un katru jauno tehnoloģiju apgūt. Piekrītu, ka jaunie sāk darbu, dažkārt atzīstot, ka pazīst konkrēto iekārtu, specifiku. Rezidentūras laikā viņi strādā dažādās slimnīcās, izmanto atšķirīgas tehnoloģijas iespējas. Taču arī mūsu pieredzējušie kolēģi mācās. Tehnoloģiju iegādes procesā apmācības ir obligātas. Ražotāju pārstāvji, piegādātāji nereti atbrauc arī no ārvalstīm, lai specifiski, no klīniskās puses palīdzētu iepazīt tehnoloģijas dabu. Apmācību serviss ir ļoti augstā līmenī, un tās notiek pēc mūsu lūguma, atbilstoši mūsu prasībām un vajadzībām.

Jauns un liels projekts, kas pērnā gada nogalē Vidzemes slimnīcā tika pabeigts, ir Vidzemes rehabilitācijas centra izbūve. Un atkal runa ir ne vien par plašām, ērtām telpām, bet par tehnoloģiju pasauli, kas palīdz atgūt un uzturēt veselību.

Inovācija ir trenažieri, kas uzstādīti lielajā vingrošanas zālē. Skrejceliņš ar speciālu sistēmu, kas neļauj pacientam, kuram grūti staigāt, nokrist, vai arī ar to var mazināt svaru uz kājām pēcoperācijas periodā. Pneimatiskie spēka trenažieri ļauj ļoti precīzi un ar mazu soli regulēt slodzi, kas ļauj tos izmantot gan pacientiem, kuri pievēršas nopietniem treniņiem, gan pacientiem, kuri atgūst kustību amplitūdu pēc kādas traumas. Turklāt trenažieru sistēma ļauj izveidot pacientam individuālu programmu, ieprogrammēt to «kartītē», un pacientam pašam nav jāmaina slodzes lielums – tas notiek automātiski. Tā kā dzīvojam digitālā laikmetā, tad trenažieri ir aprīkoti arī ar elektronisko sistēmu, kas fiksē pacienta darbības, un speciālists var sekot līdzi treniņu dinamikai. Jauna un Latvijā mums vienīgajiem ir robottehnoloģija, kuru izmanto ergoterapeiti, šobrīd arī audiologopēdi. Īpaša iekārta, kas pacientam uzdod uzdevumus un seko līdzi to izpildei. Tā ir tehnoloģija, kas atpazīst pacienta kustību arī tad, kad nav spēka to veikt pilnā plašumā, un palīdz to veikt līdz galam vai tieši pretēji – dod slodzi pretī kustībai, kuru pacientam nepieciešams stiprināt.

Te vēlos teikt lielu paldies visam Vidzemes rehabilitācijas centra kolektīvam, kura speciālisti ir ļoti zinoši un rūpīgi piedalījās katras jaunas iekārtas atlasē, veidoja telpu aprīkojumu un centra iespējas tādas, lai pēc iespējas plašāks klientu loks no Valmieras un apkārtējiem novadiem izmantotu jaunā rehabilitācijas centra pakalpojumu piedāvājumu.

JAUNĀ LAPAROSKOPIJAS SISTĒMA darbībā. Fotomirklī pirmā ginekoloģiskā operācija ar jauno sistēmu, aktīvi notiekot mācību procesam. Foto no slimnīcas arhīva

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.Par projekta «Vidzemnieka kods» saturu atbild projekta īstenotāja SIA «Imanta info».Projekta Nr. 2024.LV/RMA/1.6.1/007