Ar pozitīvu skatu uz dzīvi
Iespējams, viņš savos tikai 35 gados jau paguvis Valmierā tik daudz būtiska paveikt, ka varētu jau ekskursiju vadīt pa vietām, kur lielas un mazākas ielas mūsu pilsētā no jauna būvējis un remontējis. Ikdienā Agris Puķīte, čakls puisis ar allaž oranžo beisboleni galvā un tādas pašas krāsas vestē, redzams starp Limbažu ceļu vīriem un tehniku kārtējā limbažnieku objektā, šobrīd tas visbiežāk ir pilnīgi no jauna topošais Ozolkalna ceļš Valmieras pievārtē. Ikdiena Agrim paiet pie niveliera, ar mērlenti rokās, pie bruģieriem, pie betona apmaļu vietā licējiem...
Par tevi laikam varam teikt – Valmieras puika būvē Valmieras ielas. Pastāsti nedaudz par savu dzīvi līdz Limbažu ceļiem!
Esmu piedzimis Valmierā, savu bērnību un pusaudža gadus pavadīju tepat pie Valmieras – Kauguros, kur arī pabeidzu Jāņa Endzelīna pamatskolu. Pēc tam uzsāku mācības Valmieras Pārgaujas ģimnāzijā. Man padevās un patika eksaktās zinības, tāpēc mācījos dabas zinību klasē. 2008. gadā ģimnāziju pabeidzu un iestājos RTU transporta būvju inženieros.
Kāpēc izvēlējies ceļinieka profesiju?
Varbūt kaut kādas bērnības atmiņas... Man Raunā vecāmamma dzīvoja, mums kādreiz bija žigulītis, ar kuru tad nu dabūjām braukt pa Raunas ceļu pie viņas ciemos. Pa slikto ceļu tās bija īstas mocības! Kad pie Raunas tikām uz asfalta, uzreiz atskrūvējām logus, tikām pie svaiga gaisa! Tolaik, deviņdesmitajos, retums bija labi ceļi, tad nu, kad pa tādu gadījās braukt, man bija tāds iekšējs prieks...
TOP VĒL VIENS VALMIERAI SVARĪGS INFRASTRUKTŪRAS OBJEKTS. Agris Puķīte vada darbus Ozolkalna ceļā netālu no Valmieras Industriālā parka. Ārijas Romanovskas foto
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv