Digitalizācija: ar gāzes pedāli, taču prātīgi

- 24.Septembris, 2024
PROJEKTS
Laikrakstā

21. gadsimts, jau krietni ieskrējies, teju katru dienu mums piedāvā arvien jaunus izaicinājumus. Kā teicis Rainis – pastāvēs, kas pārvērtīsies. Te vispirms domāju dažādus biznesus, jo, lai varētu tērēt, kādam vispirms ir jāvar pelnīt. Bizness nozīmē arī konkurenci, pietiekami nežēlīgu lokālā līmenī un vēl skarbāku lielajos starptautiskajos tirgos. Šajā cīņā izdzīvos un attīstīties spēs tikai tas, kurš ātrāk mainīsies, pielāgosies, meklēs arvien jaunas un jaunas iespējas. Viens no atslēgas vārdiem šajā procesā ir digitalizācija, tāpēc sarunā par šī spēles lauciņa niansēm klāt ir Juris Čeičs, Valmieras Attīstības aģentūras digitalizācijas virziena vadītājs.

Valmieras attīstības aģentūra jau vairāk kā gadu ir Latvijas Digitālā akseleratora kontaktpunkts. Cilvēks parastais vairāk zina par akseleratora jeb gāzes pedāli automašīnā, bet ko nozīmē digitālais akselerators valsts mērogā?

Priekšvēsture tāda, ka Eiropas Savienība diezgan lielus līdzekļus izdalījusi digitalizācijai, manuprāt, par to runā jau pasen. Lai šos līdzekļus, kā jau visus Eiropas Savienības fondus, apgūtu, tiek izvēlēts kāds, kas šo naudiņu uzņēmējiem dalīs jeb izsniegs šo atbalstu. Latvijā ir divi Eiropas digitālo inovāciju centri – Latvijas Informācijas tehnoloģiju klasteris un Digitālais akselerators. Šīs abas iestādes digitālās Eiropas naudu kā atbalstu izsniedz uzņēmējiem. Protams, vēl iesaistīta Latvijas Investīciju attīstības aģentūra un pastarpināti arī uzraugošās iestādes. Lai šim atbalstam vieglāk varētu piekļūt arī uzņēmēji no reģioniem, ir atbalsta kontaktpunkti. Valmieras attīstības aģentūra ir šajā projektā kā partnere Latvijas Digitālajam akseleratoram un sniedz atbalstu Vidzemes uzņēmējiem. Vidzemes kontaktpunkts apkalpo reģionu no Siguldas līdz Valkai, te ietilpst arī Madona, Rūjiena... Visā Vidzemē ir mūsu teritoriālais pārklājums, un visi uzņēmēji, kam ir nepieciešamība pēc digitalizācijas vai jauniem digitāliem produktiem, var vērsties pie mums, un mēs tad skatāmies, kādu atbalstu varam sniegt. Ja runājam par gāzes pedāli, tad akselerācija klasiskā izpratnē ir paātrinājums, uzrāviens. Tā ir pieeja resursiem, kas tev varbūt nav bijuši, lai tu varētu ātrāk attīstīt savu ideju. Šajā gadījumā tā arī ir: mēs dodam piekļuvi ekspertiem, informācijai, zināšanām, tādām lietām, par kurām uzņēmējam varbūt uzreiz – īpaši, ja digitalizācija ir jauna tēma – nemaz nav skaidrības, kur īsti vērsties. Savukārt ar mūsu starpniecību viņam ir pieeja gan informācijai un kontaktiem, gan arī finansējumam, lai visu šo jauno apgūtu.

Kāda misija un cik plašos apmēros ir tevis vadītajam virzienam Valmieras Attīstības aģentūrā?

Kopējā misija, protams, ir sekmēt digitālo pārveidi, uzlabot digitālās prasmes un veicināt jaunu digitālu produktu rašanos Vidzemē. Protams, visas šīs skaitās lietas, par ko informāciju var ielikt mājas lapā vai iedrukāt brošūrā, bet patiesībā ir svarīgi, kāda ir realitāte. Es teiktu, ka lielākā misija ir uzņēmējiem Vidzemē kliedēt bailes par jauno, par digitalizāciju, un iedot viņiem zināšanas, kā ar šo digitalizāciju strādāt, kā digitalizācija var uzņēmējiem palīdzēt. Uzņēmējiem bieži vien nav izpratnes, viņiem ir bail no tā, ko viņi nezina. Uzņēmēji saprot, ka viņiem kaut kādā veidā vajadzētu iet uz digitālo transformāciju, nosacīti digitalizēt savas lietas, bet viņi nezina, ar ko sākt, jo īsti par to visu nav izpratnes. Viena no mūsu misijas sadaļām ir kliedēt šīs bailes un iedot informāciju.

Vai bieži un ar kādām galvenajām problēmām pie tevis ierodas cilvēki. Ko viņi pārstāv, no kādām sfērām nāk?

Digitalizācijas atbalstā mūsu klientu loks ir diezgan plašs. Tie var būt gan uzņēmēji, gan publiskās iestādes, gan biedrības. Plašs arī nozaru spektrs. Ņemot vērā, ka tas nav atbalsts pliku dzelžu iegādei, mums izslēgto nozaru skaits, kuras it kā netiek atbalstītas, ir ļoti mazs. Pie mums var nākt gandrīz jebkurš uzņēmējs, arī publiskās pārvaldes iestādes, pašvaldības. Ideju vai digitālo vajadzību daudzums vai spektrs ir ļoti liels. Mēs vairāk strādājam uz jauniem digitāliem produktiem un pakalpojumiem.

Varbūt kādu piemēru.

Cilvēki redz kaut kādus trūkumus savas darbības jomā. Piemēram, mazie amatnieki sūdzas, ka viņu produktu neviens īsti nepērk, jo viņi nav digitālajā vidē. Lūk, viņi vēlētos uztaisīt platformu, kas apvienotu mazos amatniekus, un tur viņi varētu attiecīgi informēt par savām precēm. Tas ir digitāls produkts – pakalpojums. Ir mums arī daži kiberdrošības projekti, par tiem varbūt sīkāk nestāstīšu. Ir arī nekustamo īpašumu pārvaldīšanas digitāli risinājumi. No publiskās pārvaldes puses pie mums nāk pašvaldības, kas vēlas izpratni par digitālo transformāciju un arī kaut kādā mērā uzbūvēt sev digitālo stratēģiju.

Vai tev ir priekšstats par vidējo digitalizācijas līmeni Vidzemē?

Jā un nē. Laikam jau tomēr vairāk jā. Kad atnāk klients, tad, kā mūsu projektā noteikts, mēs mērām digitālo briedumu konkrētajā uzņēmumā. Tas notiek, uzdodot konkrētus jautājumus sešās kategorijās. Katrā no tām mēs iedodam uzņēmumam precīzu vērtējumu procentos – cik digitāls ir šis uzņēmums konkrētā kategorijā. Brieduma mērījumus veic visi Eiropas Digitālo inovāciju centri, jo Eiropas mērķis ir ar digitalizācijas atbalstu izmērīt, cik mēs esam digitāli nobrieduši, lai salīdzinātos, pirmkārt, pret pārējo pasauli, otrkārt, lai savā starpā salīdzinātos valstis, treškārt, lai salīdzinātu nozares uzņēmumu izmērus savā starpā kontekstā ar digitalizāciju. Mēs iedodam precīzi aprakstītu rezultātu par to, cik uzņēmums ir digitāli nobriedis. Varbūt sākumā šie dati uzņēmumam neko neizsaka, bet tajā brīdī, kad mēs sniedzam kādu no mūsu pakalpojumiem – konsultācijas vai kādu klienta izvēlētu apmācību –, mēs lūdzam šo pašu testu aizpildīt pēc gada. Bieži vien izrādās, ka uzņēmējs ir nedaudz labāk izpratis digitalizāciju un, skatoties vēlreiz šo pašu jautājumu, viņš to jau redz pavisam citādā gaismā. Reizēm otrajā gadījumā testa rezultāti pat ir sliktāki, jo pirmajā reizē, nezinot vai neizprotot kontekstu, bieži vien atbildēts optimistiskāk, nekā patiesībā ir. Bet tas nav nekas slikts. Digitālā brieduma mērīšana pašlaik notiek visos kontaktpunktos gan Latvijā, gan Eiropā. Mēs neredzam salīdzinājumu pret pārējo Eiropu, bet mēs redzam, kāds ir digitālais briedums Latvijas Digitālā akseleratora aizpildītajos testos, tātad redzam līmeni Latvijā. Vidējais digitālā brieduma rādītājs mūsu valstī pašlaik ir nedaudz zem 40%. Manuprāt, tas nav ne slikti, ne labi. Ja skatāmies digitālo briedumu visās sešās dimensijās, tad digitālā stratēģija un investīcijas ir 50%, gatavība digitālajām pārmaiņām ir 31%, cilvēku orientēta digitalizācija ir jau virs 50%, datu apstrāde – arī 50%, automatizācija un mākslīgais intelekts – tikai 18%, zaļā digitalizācija – ap 37%. Taču ar katru jaunu aizpildītu testu kaut kas pamainās. Tā labā lieta, ka tad, kad mēs aprakstām mūsu klientiem testu rezultātus digitālā brieduma ceļakartē, mēs izstrādājam arī šādu dokumentu, mēs katru zemo procentu viennozīmīgi redzam kā iespēju. Ja tev šajā sfērā ir zema digitalizācija, iespējams, tavai nozarei tas nemaz nav tik būtiski. Ja tev tur ir zems vērtējums, tad katrā ziņā tev ir iespēja augt. Būt pirmajam nozarē un tur noturēties vienmēr ir ļoti grūti, sekot līderiem ir salīdzinoši vieglāk. Ja tev ir zems vērtējums šajā dimensijā, paskaties, ko dara nozares līderi, kādus viņi izmanto automatizācijas vai mākslīgā intelekta rīkus, un tu vari nošpikot vai izdomāt, kā vēl labāk to izdarīt.

Kādas taustāmas lietas potenciālais klients var saņemt Digitālā akseleratora kontaktpunktā un kādiem priekšnoteikumiem jābūt no saņēmēja puses, lai tā notiktu?

Ko mēs darām? Sākumā saprotam, kāda ir klienta ideja, kādā digitalizācijas virzienā viņš vēlas iet. To mēs aprakstām digitālā brieduma ceļakartē un tālāk skatāmies mūsu cenrādī jeb pakalpojumu klāstā, ko varam piedāvāt, lai šo ideju attīstītu. Liela daļa no pakalpojumiem, ko mēs apmaksājam klienta vietā, ir saistīti ar konsultēšanu, zināšanu ieguvi, mācībām, stratēģiju izstrādi un tamlīdzīgi, taču mums ir sadaļa, kurā klients var pilotēt, testēt un, iespējams, arī veidot prototipu. Ja mēs runājam par ierīci, kurai ir kāda digitāla komponente, tad tehniski mēs varam palīdzēt ar finansējumu prototipēšanas fāzē. Liela daļa uzņēmēju, kas izdomā šāda tipa produktus, sākumā baidās investēt, jo nezina, vai izdosies. Un bieži vien sākuma investīcijas ir grūti aprēķināmas. Protams, mūsu finansējums nav bezizmēra, bet pluss ir tāds, ka mūsu atbalsts ir ar 100% atbalsta intensitāti, tātad mēs apmaksājam visu konkrētā pakalpojuma ietvaros. Mums svarīgi, lai šī nauda tiktu izmantota jēgpilni. Digitālie produkti prasa diezgan ilgu laiku, lai notestētu, saprastu, izdarītu visu tirgum nepieciešamo. Viens no stereotipiem – ka to visu var izdarīt nenormāli ātri. Nu, nevar.

Kāda ir populārākā digitalizācijas pakete, ko klienti izvēlas visbiežāk?

Protams, vispirms mēs visiem dodam digitālā brieduma testēšanu. Otra populārākā pakete ir mācības. Latvijas Digitālajā akseleratorā ir virkne mācību dažādās digitalizācijas jomās, un klients var izvēlēties. Arī šīs mācības ir 100% finansiāli atbalstītas.

Vai arī mākslīgais intelekts tiek izmantots Digitālā akseleratora piedāvājumā?

Jā, mums ir speciālas konsultācijas mākslīgā intelekta rīku izmantošanā. Ļoti populāri dažādiem pakalpojumu sniedzējiem ir veidot savus tā saucamos sarunu robotus jeb čatbotus, bieži vien tur tiek izmantots mākslīgais intelekts. Bet ne tikai, jo ir arī mākslīgā intelekta iespēju izmantošana ražošanā – arī datorredze un mašīnmācīšanās ir mākslīgais intelekts, ko var izmantot uzņēmēji. Te jāpiemin, ka 18. oktobrī Valmierā organizējam digitalizācijas konferenci, kurā galvenās tēmas būs kiberdrošība un mākslīgais intelekts.

TAS NEBŪS ĀTRI. Tā par kvalitatīvu digitālo produktu ieviešanu saka Juris Čeičs, Valmieras Attīstības aģentūras digitalizācijas virziena vadītājs.

 

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.Par projekta «Vidzemnieka kods» saturu atbild projekta īstenotāja SIA «Imanta info».Projekta Nr. 2024.LV/RMA/1.6.1/007


Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv

Komentāri
Pievienot komentāru