Kā sākās Seda. II
Liesma turpina garāku publikāciju sēriju par to, kā savulaik tapa šodien pēc iedzīvotāju skaita lielākā Strenču apvienības pilsēta Seda. Šos interesantos materiālus apkopojis Jānis Cunskis, bijušais Valmieras 43. celtniecības pārvaldes vadītājs. Tekstu papildina arī vairākas melnbaltās fotogrāfijas par svarīgākajām pirmajām celtnēm jaunajā kūdrinieku ciematā, tās laikrakstā nokļuva, pateicoties atsaucīgām kundzēm Sedas bibliotēkā.
Autotransports un tā izmantošana
Celtniecības pārvaldes autoparks 1953. gadā sastāvēja no 11 automašīnām ar kopējo kravnesību 31 tonna. No tām smagā automašīna GAZ-51 tika saņemta tikai tā gada martā. No kopējā automobiļu skaita viena automašīna bija aizņemta skolēnu, strādnieku un administratīvi tehniskā personāla pārvadāšanai, viena automašīna nodrošināja strādnieku sadzīves apstākļus, vēl vienu izmantoja, lai nokļūtu bankā, kara komisariātā, kā arī veiktu saimnieciskus darījumus rajona centrā. Atlikušais autotransports nenodrošināja nepieciešamos kravu pārvadājumus, tāpēc bija nepieciešams īrēt transportu no citām organizācijām. Apgāde ar rezerves daļām arī bija slikta, bet garāža nebija piemērota remonta darbiem. Tālākie pārvadājumi 1953. gada laikā tika veikti maršrutos uz Ļeņingradu 520 kilometru attālumā, pavisam 29 reisi, un uz Rīgu 140 kilometru attālumā, pavisam 65 reisi.
PIRMĀ SKOLAS ĒKA SEDAS CIEMATĀ. Foto no Sedas pilsētas bibliotēkas arhīva
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv