Viņi zinās, ko tu darīji
Reiz klausoties vēsturnieces stāstu par Pāvila Rozīša biogrāfiju, kurā viņa veikli žonglēja ar gadskaitļiem un radurakstiem, visā tajā faktu birumā kāda epizode īpaši palika atmiņā kā grāmatā ar treknu flomāsteru iezīmēts laukums, pie kura atgriezties un vēlreiz pārlasīt, lai saprastu. Proti, Valmieras draudzes pērminderis toreizējai un vienīgajai kārtībai nepaklausīgu vīru bija apsūdzējis zirga zādzībā, kas jau tobrīd bijusi acīmredzami nejēdzīga apsūdzība, un vīrs tika notiesāts ar izsūtīšanu uz Krieviju katorgā, kas faktiski nozīmēja nāves spriedumu. Vīrs, protams, mājās vairs neatgriezās.
Kopš tā notikuma ir pagājuši nedaudz vairāk nekā simt gadi. Tas nemaz nav tik daudz, lai pērminderis būtu paspējis kļūt absolūti anonīms. Viņa dzimta noteikti turpinājās, un pēcteči dzīvo arī šodien tepat tuvumā vai izkaisīti pasaulē. Viņi par savu senci tagad kaunētos, bet būtu gribējuši lepoties…
Kas to zina, vai pēc tam, kad bija atriebies un izrēķinājies ar neērto dumpinieku, viņš vakaros savā gultā ilgi svaidījās no viena sāna uz otriem, aizmigt nevarēdams, vai tieši otrādi – bija pārliecināts, ka rīkojies pēc labākās sirdsapziņas. To mēs neuzzināsim, taču līdz mums ir nonācis šis stāsts, un laika distance mums ļauj skaidri redzēt pērmindera nekristīgo rīcību, kas, jādomā, bija gan redzama arī toreiz. Pērmindera rīcība ļauj spriest ne tikai par viņu pašu, bet daudz plašāk – par laiku, kurā viņš dzīvoja, par toreizējo sabiedrību, cik un vai tā atšķiras no mūsdienām.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv