Vērotājs, kas visā meklē loģiku
Tveru laimīgu gadījumu un sarunāju stundu garu tikšanos ar valmierieti GUNDARU RUTKI, vēl nezinot, ka stunda aizlidos pārāk ātri un nepietiks laika uzzināt sīkāk par viņa piedzīvojumiem, ciemojoties pie brāļa Čikāgā, ne arī to, kā paspēja Amerikā latviešu-krievu hokeja līgas spēlē iesist vārtus Šuras vietā, ne par biedrošanos ar Latvijas hokeja izlases spēlētājiem.
«Ja es šņabi nedzeru un nepīpēju, tad kaut kādi trūkumi man taču drīkst būt, vai ne?» par savu hobiju jokojas Gundars. Viegls humors viņam vienmēr pa rokai, asprātības, teicieni un sentences, ko var uzkrāt cilvēks ar labu atmiņu un vispusīgām zināšanām.
Interese par vēsturi viņu aizvedusi uz Valmieras zonālo Valsts arhīvu, no kā labums tika «Liesmas» lasītājiem vairāk nekā 10 publikācijās, un nu viņš ir arī arhīva nama pārzinis.
* * *
Esi valmierietis?
Esmu dzimis Valmieras dzemdību namā, pierakstīts Brenguļu ciema padomē. Mamma bija Brenguļu skolas direktore. Pēc četriem gadiem pārcēlāmies uz Valmieru, un no 1966. gada esmu valmierietis. Mācījos astoņgadīgajā skolā. Lai būtu, kur man tālāk mācīties, tieši tad atvēra 5. vidusskolu. Pēc tam viens gads Jelgavā Lauksaimniecības akadēmijā pārtikas tehnologos.
GUNDARS RUTKIS. Autores foto
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv