Ceļā uz savu modes zīmolu un Ziemeļmeitu
Valmieriete ELĪNA SILIŅA ir Otrā pasaules kara un okupācijas bēgļu pārcēlāja Ērika Tomsona mazmeita un LLKC Valmieras biroja vadītājas Daigas Siliņas meita.
Viņu nesen sastapām Ķoņu dzirnavās kopā ar vīru Uldi, apmeklējot LLKC rīkoto pasākumu «Novada Garša». Elīnas mērķis bija satikt Burtnieku pagasta uzņēmēju Daci Šulci un pateikties par augstvērtīgo Angoras kazu vilnas dziju, ko modes dizaina māksliniece izmantojusi tērpu kolekcijas radīšanā. Bija iemesls intervijai.
Elīna, kad apzinājies, ka tevi saista rokdarbi un ka vēlies šajā jomā skoloties?
Tas man no ģimenes. Vecmamma un mamma bija aizrautīgas rokdarbnieces. Mamma adīja, batikoja un šuva, tādēļ viņai vienmēr bija skaistas kleitas, no citiem atšķirīgi tērpi. Tos kopēju savām lellēm. Ko mamma, to es ar’! Mamma gribēja studēt mākslu, bet vecmāmiņa atrunāja, jo valdīja uzskats, ka mākslinieks nav pamatīgs arods. Mamma izskolojās par zootehniķi, bet rokdarbi – tuvi līdz šai dienai.
ŠOVASAR. Elīna Siliņa Ķoņu dzirnavās, tiekoties ar sadarbības partneriem – vietējiem amatniekiem un mājražotājiem. Ārijas Romanovskas foto
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv