Brauciens uz skolu – atbilstošs tehnikas progresam
Administratīvi teritoriālā reforma nākusi arī ar pārmaiņām skolēnu izvadāšanas variantā. Par situāciju Valmieras novadā, kurā ir pašiem savs pašvaldības pasažieru pārvadātājs VTU Valmiera, stāsta uzņēmuma valdes priekšsēdētājs AIGARS VĪTOLS.
It kā jau viss izskatās vienkārši – mainot sistēmu, nevajag ņemt nekādu ārpakalpojumu. Autobusu taču VTU Valmiera pietiek!
Gluži tik vienkārši nav. Jo skolēnu pārvadājumiem novada pašvaldība bija izsludinājusi publisku iepirkumu. Jā, VTU Valmiera ar savu piedāvājumu arī piedalījās iepirkuma procedūrā, taču, piemēram, Mazsalacas apvienības loti vinnēja individuālais komersants ILEKSS PLUSS, viņi tur skolēnus vadāja arī līdz šim. Pārējā Valmieras novada teritorijas daļā uzvarējām mēs ar savu piedāvājumu. Manuprāt, bija pareizi, ka iepirkums bija sadalīts pa apvienībām, jo mums tagad ir stipri vien jādomā, kā mēs visu šo lielo apjomu varēsim izpildīt. Tāpēc patiesībā esam priecīgi, ka ILEKSS PLUSS turpina braukt Mazsalacā, lai viņiem tur veicas! Kā zināms, laukos cits citu pazīst, un tur viss notiek. Valmieras novada pašvaldība gāja iepirkuma ceļu, neizvēloties šīs funkcijas deleģēšanu ar deleģējuma līgumu, tiešā veidā piešķirot šīs tiesības. Šobrīd ir konkurss un līgumattiecības starp VTU Valmiera un novada apvienībām, tieši patlaban tiek slēgti līgumi.
Uz cik ilgu laiku?
Tehniski mēs, visticamāk, pārvadājumus pakāpeniski – vienā apvienībā pēc otras – uzsāksim ar 2023. gada janvāri. Vienlaikus to grūti izdarīt, jo ir resursu plānošana, šoferi, autobusi un viss pārējais... Tā nu vismaz uz vienu kalendāro gadu mēs pārņemsim skolēnu pārvadājumus novada teritorijā, izņemot Mazsalacu. Mēs līdz ar to ejam iekšā tajā funkcijā, ko līdz šim darīja pašvaldības pašas.
Līdz šim apritē visā novadā bijuši oranžie busi ar uzrakstu Skolēni. Kāds būs to un viņu šoferu turpmākais liktenis?
Protams, mēs kā liels un apzinīgs pārvadātājs saprotam situāciju. Pēc šī konkursa rezultātiem esam uzrunājuši absolūti visus šoferus, kuri līdz šim vadāja skolēnus, piedāvājot viņiem darba līgumus. Esam gatavi pieņemt viņus darbā, lai viņi – jau zem VTU Valmiera karoga – darītu to darbu, ko darīja līdz šim, un, iespējams, vēl arī kādu citu darbu, piemēram, veicot papildus kādus neregulārus pārvadājumus. Jo skolēnu pārvadājumiem ir diezgan limitēts, fiksēts laiks. Paralēli bija vēl otrs, vasarā izsludināts, konkurss neregulāriem pārvadājumiem pa novada apvienībām, kurā lielu daļu ieguva mūsu uzņēmums. Piemēram, kora brauciens uz kora skati ir neregulārs pārvadājums. Agrāk kori veda tas pats skolēnu buss novada ietvaros, tagad tās ir divas dažādas lietas. Tai pašā laikā šie braucieni ir diezgan cieši savstarpēji saistīti. Vēl šomēnes uzsāksim līgumu slēgšanu ar tiem šoferiem, kuri pirms tam vadīja skolēnu busus, lielākā daļa no viņiem piekrituši turpināt darbu jau VTU Valmiera štatā.
Vai arī skolas busus pārņems VTU Valmiera?
Ar tiem situācija ir sarežģīta, jo katrā apvienībā tā ir citāda. Ir pašvaldības, kas jau pirms reformas iegādājušās mūsu vecos busus, ar dažiem no tiem brauc joprojām. Šos busus mēs uzskatām kā norakstāmus, taču jādomā, ko no mūsu parka likt vietā. Ir tādi busi, kas faktiski brauc pēdējās dienas, jo lūst un plīst nepārtraukti. Tāds, piemēram, ir viens buss Burtnieku apvienībā, kuru vairs nerentējas remontēt. Ja mēs vēl pietiekami labus lietotus busus varam iegādāties par 15 līdz 17 tūkstošiem eiro, tad vairs dārgāks remonts vecam busam nav izdevīgs. Starp skolēnu busiem ir arī dažāda veida dāvinājumi, kas paliek pašvaldības rīcībā, piemēram, šāds buss – Gīterslo apriņķa dāvināts – ir Naukšēnu apvienības rīcībā, tas apvienībai paliek saimnieciskām vajadzībām. Un tad ir viena daļa skolas busu, kurus ar novada domes lēmumu nolemts ieguldīt VTU Valmiera pamatkapitālā. Ir veikts tehniskais vērtējums, domāju, ka daļu no šiem oranžajiem busiem uzņēmuma īpašnieki ieguldīs mūsu pamatkapitālā. Līdz ar to šie busi nekur nepazudīs, turpinās kursēt. Piemēram, ļoti labi uzturēts un šofera apzinīgi pieskatīts ir Kocēnu apvienības skolēnu buss, tur faktiski nekas ikdienā skolēniem nemainīsies, mēs tikai varēsim šī busa šoferim papildus piedāvāt veikt arī kādus neregulārus reisus, ļaujot attiecīgi nopelnīt papildus. Tai pašā laikā Strenču apvienībā mums šodien nav skaidrības, vai viņi grib turpināt darīt darbu jau kā VTU Valmiera šoferi. Līdz ar to mums tur jāmeklē kāds risinājums, tur skolēnus vadās kāds no esošajiem VTU Valmiera šoferiem.
Aktuāls arī jautājums par mēnešbiļetēm. Kāds būs jaunais variants?
Šim jautājumam faktiski ir divas daļas – viena attiecas uz pilsētu, otra – uz laukiem.
Vispirms – par pilsētu.
Vienojāmies ar novada domi, ka jāievieš jauna tipa skolēnu apliecības, jākļūst modernākiem! Lai šīs skolēnu apliecības var izmantot gan pilsētas, gan novada autobusos kā identifikācijas rīku.
Bezskaidras naudas norēķiniem...
Faktiski jā. Kas attiecas uz pilsētas pārvadājumiem, tad pilsēta sedz skolēnu pārvadājumus pilsētas teritorijā. Mums kā pārvadātājam ir jānofiksē šo skolēnu skaits. Līdz šim to fiksējām pie šofera un kases sistēmā, tagad mēs no savas puses piedāvājam to visu darīt elektroniski. Faktiski šie validatori, kas salikti visos autobusos, tīri tehniski to var nodrošināt. Skolēns iekāpj autobusā, nopīkstina savu skolēna apliecību, un šoferis kases sistēmā redz, ka konkrētais skolēns ar savu skolēna apliecību – valīdu dokumentu – ir reģistrējies braucienam. Te ir vairāki mērķi. Pirmkārt, kļūt moderniem. Otrkārt, mazināt drūzmu pie šofera iekāpšanas brīdī, jo pensionāri joprojām pie iekāpšanas uzrāda apliecības, biļešu pircēji pērk biļetes... Trešais aspekts ir šis elektroniskais rīks, kas sasaistīts un kurš ir skolēnam. Tur ir arī tālejošāki plāni jau pašam Valmieras novadam, ko darīt tālāk ar skolēnu apliecību, bet mūsu gadījumā mēs atrisinām arī savu jautājumu. Ja, piemēram, mums novada ietvaros uz Valmieru atbrauc skolnieks no Rūjienas, tad viņš ir tieši tāds pats novada iedzīvotājs, kuram brauciens pilsētas sabiedriskajā transportā ir bez maksas. Tas nozīmē, ka viņš ar savu Rūjienas skolēna elektronisko apliecību var tieši tāpat validēties pilsētas maršrutā, nopīkstinot savu Rūjienas skolēna apliecību, sevi identificējot kā skolēnu, kurš brauc pilsētas maršrutā. Bija sanākusi neliela tehniska aizkavēšanās ar skolēnu karšu drukātāju, tāpēc vēl visi novada skolēni nav saņēmuši jaunās skolēnu apliecības, bet nu jau process atkal atsācies. Līdz ar to mēs vēl pilnā mērā jauno sistēmu savos autobusos nevaram palaist darbībā, jo daļa skolēnu, kāpjot autobusā, jau pīkstinās savas kartes, bet citi joprojām drūzmēsies pie šofera kabīnes, jo viņiem pagaidām vēl nav ko pīkstināt... Pēdējā informācija ir, ka jau tuvākajā laikā visi novada skolēni būs saņēmuši savas identifikācijas kartes, līdz ar to Valmieras teritorijā šo tehnisko risinājumu varēsim palaist pilnībā.
Kāds ir lauku variants?
Līdz šim skolēnu kartes konkrētos maršrutos izsniedzām mēs kā pārvadātājs. VTU Valmiera bija atsevišķi slēgti līgumi ar pašvaldībām par skolēnu pārvadājumiem regulāros reisos. Piemēram, skolnieks no Rencēniem brauc uz Valmieras skolu vai arī skolnieks no Burtniekiem brauc uz Mazsalacu. Attiecīgi pašvaldības finansiāli sedza šos skolēnu pārvadājumus, braucienu no punkta A uz punktu B ar regulārā maršruta autobusu. Skolnieks iekāpa autobusā un attiecīgi reģistrējās ar mūsu braukšanas karti. Šobrīd, kad visa novada saimniecība ir kopīga un kad novada teritorijā ir ap 8000 skolēnu, šīs braukšanas kartes jau izsniedza novada pašvaldība. Visiem novada skolēniem! Mums lielais izaicinājums – šīs novada nevis vairs VTU Valmiera izsniegtās kartes dabūt kopā ar mūsu sistēmām un kases sistēmām. Šobrīd situācija jau diezgan stabilizējusies, bet problēma bija, kamēr tikām skaidrībā, kurš skolēns kurā maršrutā un cik daudz brauc. Tās ir tādas jaunu sistēmu ieviešanas slimības, kuras vienkārši jāizslimo! Piemēram, pašvaldība sedz skolēnam braucienus darba dienās uz un no mācību iestādes. Pirmā problēma – skolēns uzskata, ka var šo pašu maršrutu braukt arī brīvdienās. Bet to jau viņam nesedz, jo viņš taču uz skolu brīvdienā nebrauc, tāpēc attiecīgi šis skolēnam ir maksas brauciens. Un tad ir šī stīvēšanās un skaidrošanās... Vai arī skolēns zina, ka viņam brauciens ir apmaksāts no Rencēniem uz Viesturskolu, kurā viņš mācās, bet pēkšņi šis skolēns izgudro no Rencēniem aizbraukt uz Rūjienu. Viņš autobusā rāda savu karti, bet viņam taču sistēmā iereģistrēts tikai maršruts Rencēni – Valmiera un tikai darba dienās! Tāpēc te vēl stāv priekšā daudz skaidrojošā darba, arī vairākas tīri tehniskas lietas, lai visi maršruti ir precīzi salikti. Tie ir IT sistēmas ieviešanas jautājumi, kuri vienkārši jāatrisina. Bet pieslīpēsimies, pāriesim uz šīm jaunajām skolēnu apliecībām ar braucienu fiksēšanu novada teritorijā regulārajos maršrutos, un viss būs kārtībā!
* * *
Vēl pāris viedokļu par šo tēmu.
RUDĪTE MARKUS, Valmieras 5. vidusskolas direktore:
«Mūsu skolā ir daudz braucēju. Mūsu programmu virzienu vidusskolas klasē – par policiju un valsts drošību – mācās ap 70% Valmieras novada jauniešu, un viņi ja ne gluži katru dienu, tad vismaz divreiz nedēļā brauc uz un no Valmieras. Taču arī pamatskolas posmā daudzi katru dienu mācīties brauc uz mūsu skolu, piemēram, no Rubenes vai Rencēniem, un arī viņus ļoti skar VTU Valmiera autobusu kustības grafiks. Ar īpašiem skolēnu busiem pie mums netika un, domāju, arī turpmāk skolēni netiks vesti, jo mēs esam pilsētas skola, kurā lielais vairums tomēr ir pilsētas bērnu un jauniešu. Pirmais solis uz jauno sistēmu Valmierā ir jaunās skolēnu apliecības, kurās ir nolasāmais čips, lai VTU Valmiera autobusos varētu viņu maršrutu nolasīt, tas arī atvieglo no papildu grāmatvedības darbībām norēķinos.»
PĒTERIS RAVA, Burtnieku apvienības saimnieciskās nodaļas vadītājs:
«Mums skolēnu vadāšanai ir pieci autobusi. Visu šo mācību gadu apvienība vēl strādās pēc vecās sistēmas, jo mūsu šoferi vismaz pagaidām atteikušies pāriet darbā uz VTU Valmiera. Vairums šo vīru ir pirmspensijas vecumā, mūžā savu jau atbraukuši. Arī VTU Valmiera nebūtu vienkārši nodrošināt vadītājus uzreiz pieciem busiem. Būtiski, ka mūsu lauku bērniem izveidojušies labi kontakti ar mūsu busu šoferiem, tas ikdienā noteikti palīdz abām pusēm. Taču agrāk vai vēlāk noteikti pāreja uz jauno sistēmu notiks, jo arī mūsu apvienības busi ir ar tehniskām problēmām. Trīs busi – divi 2015. gada un viens 2009. gada – ir daudzmaz kārtībā, ceturtais tikko par, manuprāt, ļoti lielu naudu tika sataisīts. Piektais buss ir galīgi noplīsis, tur lāpāmies ar astoņvietīgo pašvaldības busiņu. Uzcelt šo saplīsušo busu izmaksātu ap 25 tūkstošiem eiro, tik dārgs remonts vairs nerentējas.»
BŪS PĀRMAIŅAS. Lai kā būs citur, bet vismaz Valmieras novadā pamazām no skolēnu pārvadājumiem pazudīs oranži krāsotie busi ar uzrakstu Skolēni.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. #SIF_MAF2022
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv