Mārtiņbērni sanākuši
Mārtiņi jeb Mārtiņdiena ir latviešu gadskārtu svētki, kas ik gadu svinami 10. novembrī. Mārtiņdiena ir diena, kas iezīmē rudens beigas un ziemas sākumu – senlatviešu Saules gada kalendārā Mārtiņi apzīmē viduspunktu starp Miķeļiem un Ziemassvētkiem jeb rudens un ziemas saulgriežiem. Mārtiņi tiek uzskatīti par saimnieciskā gada noslēgumu, kā arī veļu laika nobeigumu.
Svin!
Arī Valmieras invalīdu biedrībā «Atspēriens» tika atzīmēta Mārtiņdiena. Sanākušie bija tērpušies arī maskās, kā jau tas pieklājas. Tur bija gan lāči, gan suns, velns, gailis, gan spociņš un arī čigāniete – maskas pašu izvēlētas un veidotas. Iekštelpas bija atbilstoši iekārtotas, un arī ārā bija rudenīgas dekorācijas. Tādā veidā tika radīta svētku sajūta. Sarūpēts bija arī svētku mielasts – biedrības vadītāja Ilga Mauriņa bija izveidojusi nelielas uzkodu bumbiņas no pelēkajiem zirņiem, speķa un sīpoliem. Bija arī speķa pīrāgi, vīnogas, kūka, salāti un citi gardumi, kas bija gan paštaisīti, gan veikalā nopirkti.
Ilga arī stāstīja par pašiem svētkiem: «Mārtiņus svinam tad, kad ir beidzies rudens un iesākusies ziema, šobrīd gan to ziemu vēl neredz. Pēc 10. novembra vairs nav vēlams strādāt dārzā, jo zeme jau ir aizgājusi gulēt. Tad ir beidzies arī veļu laiks, kaut gan šogad 20. novembrī vēl tiek atzīmēta Vispasaules mirušo piemiņas diena. Šis ir laiks, kad var stāstīt pasakas, minēt mīklas, un tas beidzas pavasarī.
ILGA MAURIŅA. Ārijas Romanovskas foto
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv