Latvijā – lēni un dārgi

Bez bioloģisko atkritumu apsaimniekošanas sistēmas restarta šķirot nebūs motivācijas, cilvēki pārmaksās un valstij būs iespējami zaudējumi. Kā rāda citu valstu pieredze – bez iedzīvotāju aktīvas iesaistes bioloģisko atkritumu dalītas vākšanas sistēmu izveidot nav iespējams.

Valsts kontroles revīzijas rezultāti pierāda, ka Latvijā netiek veidota efektīva un ekonomiski pamatota bioloģisko atkritumu apsaimniekošanas sistēma, maz ticams, ka tās ieviešana notiks noteiktajā termiņā. Ja sistēma tiks ieviesta vien formāli, tad, pirmkārt, iedzīvotāji nebūs motivēti un nešķiros bioloģiskos atkritumus tādā apjomā, kādu vajag ieplānotās infrastruktūras jaudām; otrkārt, iedzīvotāji pārmaksās par bioloģisko atkritumu apsaimniekošanu; treškārt, iespējamas sankcijas – zaudējumi Latvijas valstij, ja termiņā netiks sasniegti ES noteiktie vides mērķi. Valsts kontroles padomes loceklis Edgars Korčagins norāda, ka finansiālais slogs tieši korelē ar iedzīvotāju uzvedību, piedaloties dalītās atkritumu vākšanas sistēmās. Nodalot no kopējās atkritumu plūsmas atkritumus, par kuriem nav jāmaksā, tiek samazināts atkritumu daudzums, par kuriem ir jāmaksā. Tā arī izpaužas princips piesārņotājs maksā.

Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva nosaka, ka līdz 2035. gadam atkritumu poligonos apglabāto sadzīves atkritumu īpatsvars jāsamazina līdz 10% no kopējā sadzīves atkritumu daudzuma. Savukārt no sadzīves atkritumiem aptuveni puse ir bioloģiskie atkritumi. Lai izpildītu mērķi, līdz 2023. gada beigām jāievieš bioloģisko atkritumu dalītās vākšanas un pārstrādes sistēma, kas darbojas, ir efektīva un atbilst vides prasībām.

Diemžēl Latvijā bioloģisko atkritumu dalītās vākšanas sistēmas ieviešana attīstās ļoti lēni un līdz 2023. gada beigām plāno pabeigt vien bioloģisko atkritumu pārstrādei nepieciešamo infrastruktūru. Ja noteiktajā termiņā neizdosies izveidot efektīvu bioloģisko atkritumu apsaimniekošanas sistēmu visā valsts teritorijā un netiks sasniegti direktīvā noteiktie mērķi, tas nozīmē, ka Latvijai var tikt piemērotas ES sankcijas. Vienreizējās soda naudas minimālā summa ir 392 tūkstoši eiro, bet atkarībā no pārkāpuma smaguma un ilguma sods var būt lielāks – maksimālais sankciju apmērs ir 11566120 eiro gadā līdz pārkāpuma novēršanai.

Latvijā topošās sistēmas paradokss: veido dārgas bioloģisko atkritumu pārstrādes iekārtas, neņemot vērā, ka nav pieejami dalīti vākti bioloģiskie atkritumi un pēcpārstrādes materiāli nav izmantojami.

Pašlaik ir iestrādes tikai savākšanas un pārstrādes izveidei, pie tam izvēlētie risinājumi ir dārgi, un tos vienlīdzīgi piemēro teritorijās gan ar lielu iedzīvotāju blīvumu, gan ar daudz mazāk iedzīvotājiem. Savukārt sistēmas sākumposma un beigu posma ieviešana būtiski klibo.

Bioloģisko atkritumu pārstrādes sistēmas dārdzību lielā mērā nosaka arī tas, ka tās izveidē Latvijā šobrīd lielākais uzsvars ir likts uz bioloģisko atkritumu anaerobo pārstrādi, neveicinot citu, daļēji jau eksistējošu alternatīvu izmantošanu vai ieviešanu, piemēram, mājkompostēšanas popularizēšana, esošās bioloģisko atkritumu pārstrādes infrastruktūras – kompostēšanas laukumu un biogāzes staciju – izmantošana un/vai pielāgošana bioloģisko atkritumu pārstrādei.

Latvijā joprojām nav normatīvā regulējuma, kas noteiktu bioloģisko atkritumu beigu statusu, kas savukārt ļautu efektīvi un droši izmantot no bioloģiskajiem atkritumiem iegūto kompostu un/vai digestātu. Tāpat nav ieviesta komposta kvalitātes sistēma, kā tas ir izdarīts vairumā ES dalībvalstu.

Rezultātā izveidojusies paradoksāla situācija: Latvijā veido sistēmu, kur bioloģiskos atkritumus pārstrādās par dārgu naudu, bet realitātē nav ne pašu pārstrādājamo atkritumu, ne kur izmantot pārstrādes rezultātā iegūtos vērtīgos materiālus. Fundamentāla politiku īstenošanas problēma – sistēmu veido decentralizēti, bez efektīvas koordinēšanas no VARAM puses.

Edgars Korčagins norāda: «Sabiedrības iesaiste ne vienmēr aprobežojas ar informatīvo bukletu vai reklāmu veidošanu, bet arī ar proaktīvu darbību, piemēram, piedāvājot iedzīvotājiem bezmaksas tvertnes dalītai bioloģisko atkritumu vākšanai, tā veicinot iedzīvotāju izpratni un iesaisti. Pretēji citu valstu pieredzei Latvijā nav skaidri noteikti uzdevumi sabiedrības informēšanas aktivitātēm un to efektivitāti nevērtē. Diemžēl rezultātā Latvijā līdz šim nav izdevies izveidot izpratni par bioloģisko atkritumu dalītās vākšanas nepieciešamību, iespējām un ieguvumiem.»

Šobrīd lielākā daļa (no 30% līdz 60%) bioloģisko atkritumu nonāk nešķirotos (jauktos) sadzīves atkritumos, no kuriem tehnoloģiski tos pilnīgi nodalīt vairs nav iespējams, lai arī poligonos ir uzstādītas šķirošanas iekārtas. Mehāniski nodalītā bioloģisko atkritumu frakcija satur daudz nevēlamo piejaukumu, piemēram, stiklu un plastmasu. Bioloģiskie atkritumi samazina pārējo nešķiroto sadzīves atkritumu šķirošanas un tālākās izmantošanas iespējas.

Bioloģisko atkritumu daudzums uz vienu iedzīvotāju ES valstīs būtiski atšķiras – no 75 kg/iedzīvotāju Ungārijā līdz 375 kg/iedzīvotāju Dānijā (vidēji ES – 175 kg/iedzīvotāju). Arī bioloģisko atkritumu īpatsvars sadzīves atkritumu masā ir atšķirīgs: no 17% Ungārijā līdz 48% Spānijā. Radītais bioloģisko atkritumu daudzums un īpatsvars atkarīgs no dažādiem faktoriem, t.sk. datu iegūšanas un ziņošanas metodikas, urbanizācijas līmeņa, dalītās vākšanas sistēmas esamības, mājkompostēšanas izplatības, klimatiskajiem apstākļiem u.c.

Atkritumu šķirošana arvien vairāk ienāk mūsu ikdienā – tai vairs nav tikai rekomendējošs raksturs, tā ir nepieciešamība, kurā ikvienam jāiesaistās, lai apkārtējā vide būtu ilgtspējīga, tiktu saudzēti dabas resursi un samazinātos ikdienas mājsaimniecības izdevumi, šoreiz attiecībā uz atkritumu apsaimniekošanu, jo šķiroti atkritumi ir nododami bez maksas vai par samazinātu maksu attiecībā pret nešķirotiem sadzīves atkritumiem.

Iedzīvotāji, kuru ikdienas paradumi jau ir saistīti ar neliela laika, uzmanības un darba veltīšanu atkritumu šķirošanai, lai tos nodotu pārstrādei, ar nepacietību gaida, kad šķiroti varēs nodot bioloģiskos atkritumus. Pēc ES direktīvas un Latvijas normatīviem, tai skaitā Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāna 2021.-2028. gadam, Rīgas un Pierīgas reģionā sistēmas ieviešana jau uzsākta no 2021. gada, reģioni procesam gatavojas, lai nodrošinātu pakalpojumu no 2024. gada 1. janvāra.

Par to, kā bioloģisko atkritumu problēma tiek risināta mūspusē, Liesma izvaicāja mūsu reģiona lielākā atkritumu apsaimniekotāja SIA ZAAO valdes priekšsēdētāju, un, lūk, ko GINTS KUKAINIS pavēstīja:

– Atkritumu morfoloģija reģionālajā atkritumu apsaimniekošanas centrā Daibe parāda, ka no sadzīves atkritumiem gandrīz puse ir bioloģiski noārdāmi, tāpēc šķirot tos atsevišķi ir ne tikai loģiski un ilgtspējīgi, bet arī ekonomiski izdevīgi. Tomēr tikai nedaudz vairāk kā 500 dienas pirms bioloģisko atkritumu šķirošanas pakalpojuma nodrošināšanas uzsākšanas Latvijas reģionos arī mums ZAAO joprojām ir daudz neskaidrību par to, kā šo pakalpojumu efektīvāk, lietderīgāk un ekonomiski pamatotāk ieviest. Protams, liels izaicinājums ir izveidot tādu sistēmu, kas būtu balstīta uz sabiedrības interesēm, ekonomiski pamatota, iedzīvotāju izmaksas nepalielinoša un vides aizsardzības interesēm atbilstoša.

Tā vienkārši un konkrēti – kas ir bioloģiski noārdāmie atkritumi?

Tās ir dažādas pārtikas atliekas – serdes, mizas, kauliņi, asakas, kauli, atgriezumi, sakaltuši, sabojājušies vai ar beigušos lietošanas termiņu produkti, piena produkti, kas nav šķidri, tējas un kafijas biezumi bez iepakojuma, olu čaumalas. Tie ir arī dārzu un parku atkritumi – lapas, ziedi, zāle, sīki zari, mulča, sabojājusies dārza raža.

Kādi varētu būt plānotās sistēmas vietējie izaicinājumi, arī iespējami klupšanas akmeņi?

Vispirms jau tas, ka ZAAO strādā reģionā ar mazāku iedzīvotāju blīvumu, un tādā veidā, lai savāktu 1 kubikmetru, ir jāveic daudz lielāks attālums kilometros nekā lielo pilsētu teritorijās. Būtiska ir konteineru pieejamība, pakalpojums EKO laukumos. Varbūt šos atkritumus varētu kompostēt arī mājās, tad būtiska būs speciālu maisu pieejamība. Svarīgi, pēc kādiem kritērijiem tas notiks – vai visu reglamentēs Ministru kabineta noteikumi vai pašvaldībām pašām tas būs jārisina caur saistošajiem noteikumiem. Ja komposts tiks ieskaitīts pie bioloģiskajiem atkritumiem, tad kā tiks veikta uzskaite un kam šis pakalpojums būs obligāts?

Te neiztikt arī bez sabiedrības nopietnas izglītošanas...

Protams! Jauna pakalpojuma ieviešanā jāapzinās sabiedrības informēšanas un izglītošanas būtiskā nozīme. Var izveidot infrastruktūru, bet, ja nebūs sabiedrības izpratnes, nebūs iesaistes un izpaliks gaidāmais rezultāts. Ir svarīgi izstrādāt vienādas norādes visos reģionos, lai iedzīvotājiem būtu skaidri noteikumi, kuriem jāpielāgo savi paradumi.

Kas noteiks šī pakalpojuma izmaksas?

Kilometri, rūpnīcas būvniecība, degvielas cena, enerģijas izmaksas, arī darbaspēka izmaksas. Pašlaik ZAAO poligonā Daibe īsteno 9,4 miljonus eiro vērtas bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes rūpnīcas izveidi, šo objektu paredzēts nodot ekspluatācijā 2023. gada nogalē.

Vai iedzīvotāji būs motivēti bioloģisko atkritumu šķirošanā?

Šobrīd pēc Atkritumu apsaimniekošanas likuma grozījumiem noteikts, ka bioloģisko atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma maksai jābūt par 20% lētākai nekā maksai par nešķirotajiem sadzīves atkritumiem. Te gan ir vēl viena problēma, kas gaida risinājumu. Jā, mēs Daibē saražosim produktu bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes rūpnīcā, bet kur to pēc tam liksim? Vai to un kur konkrēti Latvijas tautsaimniecībā izmantosim? Starp citu, pēc labās prakses piemēra nav tālu jāskatās – tepat kaimiņos igauņi jau to dara!

DAIBĒ TOP JAU OTRAIS ATKRITUMU KALNS. Līdz 2035. gadam poligonos apglabāto sadzīves atkritumu īpatsvars jāsamazina līdz 10% no kopējā sadzīves atkritumu daudzuma. Tas būs liels izaicinājums visai Latvijai un, protams, arī ZAAO darbības reģionam. Tieši tāpēc poligonā Daibe patlaban tiek īstenots 9,4 miljonus eiro vērtas bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes rūpnīcas projekts, šo objektu paredzēts nodot ekspluatācijā 2023. gada nogalē. Foto no SIA ZAAO arhīva