Vairāk šķirosim, mazāk maksāsim!

Jau gandrīz divus mēnešus Latvijā darbojas depozīta sistēma, savā ziņā tas ir paralēlais spēlētājs arī ZAAO lauciņā. Kā notiek saspēle?

Tāpat kā sabiedrība, arī mēs, atkritumu apsaimniekotāji, gaidījām depozīta sistēmas ieviešanu. Nu tā ir klāt. Bija tik daudz laika, lai depozītam sagatavotos, lai visi tam būtu gatavi... Šobrīd ikdienā varam redzēt iespējas izmantot depozītam paredzēto iepakojumu, rindu pie depozīta punktiem nav, jo maz ir tirgū laistā depozīta iepakojuma ar konkrēto depozīta atpazīšanas zīmi. Daudzi ikdienā jautā mums, atkritumu apsaimniekotājiem, dažādus jautājumus par depozīta sistēmu, bet mums jau ar to nav pilnīgi nekādas saistības, tā ir atsevišķa sistēma. Tas, ko mēs no savas puses joprojām darām, – pie visiem mūsu darbības teritorijā esošajiem tirdzniecības uzņēmumiem un veikaliem, kur šie depozīta punkti izvietoti, esam novietojuši savus konteinerus nedepozīta materiāliem. Šī ir tā problēma, ar kuru cilvēki šobrīd saskaras visbiežāk – viņi ir iecerējuši iepakojumu uz taromātu aiznest un to arī izdara, bet taromāts viņu nesumu pretī neņem... Jo starp Igaunijas un Latvijas simboliem atšķirība ir tik niecīga, ka cilvēks, kurš nevērīgāk uzmet acis šiem simboliem, atšķirības nepiefiksē. Aprunājos arī savai mājai tuvākajā veikalā par šo lietu, jo dēls bija savācis sešas pudeles, ko depozītā nodot, aiznesām tās uz veikalu, cerot nodot. Nekā, dabūjām visas atpakaļ. Jo vienkārši simboliņš bija cits!

Sanāk, ka ZAAO nedepozīta materiālu konteineri, kas atrodas blakus depozīta taromātu vietām, tukši nestāv...

Jā. Šos konteinerus apkalpojam, aktivitāte ir liela. Varbūt nedaudz traucē tas, ka mēs tik ilgus gadus esam cilvēkus mācījuši placināt izlietotos plastmasas un skārda iepakojumus, pirms tos mest konteinerā, un šobrīd pie esošajām degvielas cenām transportēt nesaplacinātas plastmasas pudeles faktiski nozīmē dārgi pārvadāt gaisu...

Bet taromātā taču jāievieto plastmasas pudele vai skārdene tāda, kāda tā iegādāta. Kurš ved prom nodotos depozīta iepakojumus?

Viņi paši – Depozīta Iepakojuma Operators. Mēs, ZAAO, tikai piedāvājam cilvēkiem ievietot konteinerā to materiālu, ko taromāts nav paņēmis pretī.

Cerams, ja cilvēkam nav izdevies kādu iemeslu dēļ nodot plastmasas pudeli vai skārdeni taromātā, viņš pirms likšanas ZAAO konteinerā to tomēr saplacina.

Mēdz būt dažādi. Tāpēc mēs noteikti aicinām cilvēkus, kuri izmanto mūsu konteinerus, pirms iemešanas plastmasas pudeli vai skārdeni tomēr saplacināt. Jo tad, kā mēs to vienmēr esam teikuši, mēs varam aizvest lielāku apjomu, nav jāvadā gaiss... Līdz ar to gribam aktīvāk uzrunāt cilvēkus, aicināt viņus izmantot mūsu piedāvātos dalīto atkritumu līgumus, kādus ZAAO slēdz ar privātmājām, pie kurām mūsu darbības reģiona lielajās pilsētās Valmierā, Valkā, Limbažos, Cēsīs, Smiltenē, Saulkrastos un 23 administratīvo vietu centros, tostarp Strenčos, Umurgā, Kocēnos, Straupē, Raunā, Ainažos, Staicelē, Salacgrīvā, Alojā, Mazsalacā, Rūjienā, Sedā, Priekuļos un Līgatnē – novietojam konteinerus gan iepakojumam, gan stiklam un tos izvedam bez maksas.

Te laikam divas svarīgas lietas – tas tiek piedāvāts privātmājām un bez maksas...

Jā. Te svarīgi atzīmēt, ka tādā veidā šis cilvēks samazina savu nešķiroto sadzīves atkritumu izvešanas izmaksas. Jo tas, ko viņam nāktos likt vienā konteinerā un par ko viņam nāktos maksāt, tagad tiek sašķirots, mēs viņam esam radījuši iespēju, pieliekot klāt divus citus konteinerus, saturu, kas būtu aizgājis vienā konteinerā, daļēji pārvietot uz šiem diviem un gala rezultātā maksāt par pirmā konteinera izvešanu mazāk, jo to vajadzēs izvest retāk. Līdz šim visaktīvākie uz šiem līgumiem ir bijuši valmierieši, šeit 54% klientu – mājsaimniecības ir noslēguši šādus līgumus. Pa visu ZAAO darbības teritoriju vidēji šis rādītājs ir tikai 33% tajās vietās, kur esam šos līgumus mājsaimniecībām piedāvājuši. Mēs gribētu šo aktivitāti lielāku, jo tā ir cilvēkiem iespēja maksāt mazāk par sadzīves atkritumu izvešanu.

Vai uzņēmumam ir jauda šos divus papildu konteinerus piegādāt vēl pietiekami lielam skaitam potenciālo klientu?

Mēs esam pilnībā tam gatavi – gan ar konteineriem, gan ar to piegādi, gan arī ar šī materiāla savākšanu, kas šobrīd bez maksas arī notiek. Skaidrs, ka šajos konteineros ievietojamo materiālu aicinām placināt, lai cilvēks konteinerā var ievietot lielāku apjomu, lai katru reizi, kad braucam pakaļ konteineram, tas ir patiešām pilns ar iepakojumu vai stiklu, lai šis brauciens sanāk pilnvērtīgs! Informācija par šo pakalpojumu ir nosūtīta katram mūsu klientam individuāli, tāpēc šobrīd tā ir tikai katra izšķiršanās par savu rīcību – viņš izvēlas šo pakalpojumu vai ne, vai viņš ir gatavs kaut ko mainīt savos ikdienas paradumos. Ja mēs aplūkojam jebkura veida atkritumu transportēšanu, tad pie šī brīža degvielas cenām mums ļoti pārdomāti jāveido loģistikas maršruti. Cenšamies pārvietoties tikai un vienīgi ar pilnām kravām, tikai ar maksimāli piepildītu transportu. Tāpēc arī aicinām – placiniet, pirms ievietojat konteinerā! Lai tas būtu kopumā izdevīgāk visiem.

Vai ir pamatotas cerības, ka šo pakalpojumu klienti izmantos vēl plašāk?

Parasti aptaujās mūsu klienti prasījuši, ka viņi grib konteinerus iespējami tuvu mājai, ka viņi negrib nekur tālu ar atkritumiem pārvietoties. Līdz depozīta automātam tomēr allaž kāds tuvāks vai tālāks gabals ejams vai pat braucams, bet mēs piedāvājam savu konteineru gluži vai pie namdurvīm nolikt. Nekur vairs nav jāiet. Un, piemēram, stiklam paredzētajā konteinerā mēs pieņemam pilnīgi visas stikla pudeles, nešķirojot vīnam, citiem stipriem dzērieniem vai alum domātās. Līdzīgi arī ar iepakojumu, kur mēs no konteinera iespējamā satura esam atraduši noietu arī, piemēram, plastmasas puķu podiem, putuplastam un saplākšņa kastītēm. Tas jau ir daudz plašāks iepakojuma klāsts, ko cilvēks var nodot pie mājas, arī tad, ja viņš tomēr izmanto arī depozīta automātu. Svarīgi cilvēkam šķirot savā viensētā, savā saimniecībā, savā virtuvē un tad to pārējo infrastruktūru izmantot. Reāli izmantot! Mums ir jāpielāgojas cilvēka paradumiem. Tas ir visvieglākais, ja mēs ar savu infrastruktūru un pakalpojumu varam būt cilvēka ikdienas paradumiem pa ceļam.

Pie viņa namdurvīm...

Jā. Cilvēkam nav būtiski jāmaina savi paradumi, mēs vienkārši esam turpat līdzās! Blakus. Tiklīdz mēs būsim sasnieguši augstāku sabiedrības iesaisti šajos mūsu piedāvātajos līgumos, mēs varēsim ātrāk pāriet pie nākamā posma – ar šo dalīto atkritumu konteineru piedāvājumu jau iet arī līdz ciemiem un vēl citām lielākām apdzīvotām vietām mūsu darbības reģionā. Tas būtiski arī tāpēc, lai mums veidotos pilni loģistikas maršruti. Mēs nevaram atstāt pustukšus loģistikas maršrutus jau uzsāktajā un sākt ķerties pie kaut kā jauna... Tāpēc esošajās vietās nepieciešams sasniegt vidēji vismaz 40% vai pat 50% klientu ar dalīto atkritumu konteineru līgumiem, tad ar šo pakalpojumu varam doties tālāk uz ciemiem.

LAI NEKAS PĀRI NEPALIKTU. Pie Rimi veikala Valmierā, Rubenes ielā, depozīta punktam blakus arī divi ZAAO konteineri – tam iepakojumam, kuru kaut kādu iemeslu dēļ nav paņēmis taromāts. Gunta Vīksnas foto