Uzcelta māja, izaudzinātas meitas un sagaidīti mazdēli
Šovakar, pieminot 1991. gada janvāra barikāžu dalībniekus, Brenguļu centrā degs barikāžu atceres ugunskurs. Brenguļu Kultūras namā, Trikātas Saieta namā un Kauguru Kultūras namā ir apskatāma šo pagastu apvienības darbinieku prasmīgi izveidotā izstāde «Barikāžu stāsti».
Vienā no tiem – valsts SIA «Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi» Vidzemes reģiona Valmieras sektora vadītāja ULDA PODNIEKA atmiņas. Arī «Liesmai» nesen bija iespēja tās uzklausīt.
Uldi, vai esat vidzemnieks? Kā nonācāt Brenguļos?
Esmu zemgalietis no Bauskas. Biju pabeidzis Mālpils tehnikumu, tādēļ Ozolainē vietējā kolhozā mani pieņēma darbā par melioratoru, taču drīz vien uzticēja atbildību par kopsaimniecības lauku darbu kompleksās tehniskās vienības jaudīgo tehniku. Sekoja dienests padomju armijā kājniekos Kaļiņingradā. Pēc dienesta ieprecējos Vidzemē. Sāku strādāt Valmierā 4. PMK par brigadieri. Pēc kāda laika Pauļa Eglīša vadītajā kolhozā «Vārpa» vajadzēja atbildīgo par meliorāciju. Tā nonācu Brenguļos, kur, lai vai kādu darbu gadu gaitā esmu strādājis, joprojām jūtos piederīgs.
ULDIS PODNIEKS: «Vērojot izstādi «Barikāžu stāsti», jāsecina, ka fotogrāfiju no tām janvāra dienām gan varēja būt vairāk, bet ne visi to uzdrošinājās. Arī man tolaik bija fotoaparāts, bet uz barikādēm to līdzi neņēmu, jo likās: kādam no kolēģiem varbūt tas varētu nepatikt, kāds cits varbūt padomātu, ka es kā tāds spiegs visur ar fotokameru ložņāju. Tolaik publicitāte taču nebija tik izplatīta kā tagad.» Ārijas Romanovskas foto
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv