Finanses attīstībai, izglītībai, sociālajai aizsardzībai

Plašās saimniecības kopējā platība tagad sasniedz teju 3000 kvadrātkilometru un tajā pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem dzīvo vairāk nekā 54,6 tūkstoši iedzīvotāju.

Kopā strādājot, gandrīz pusgadu ir iespēja raudzīties attīstības un izaugsmes virzienā. Par izaicinājumiem, ieguvumiem un darāmo «Liesma» sarunājās ar Valmieras novada pašvaldības domes priekšsēdētāju JĀNI BAIKU, lūdzot nosaukt prioritātes, kas definētas, domājot par novada attīstību un iedzīvotāju interesēm. Tāpat jāatceras, ka 2022. gada budžets būs Valmieras novada budžets. Kopējie miljoni tiks tērēti svarīgajam: infrastruktūrai, pakalpojumu nodrošināšanai, attīstībai.

Beigusies cīņa par iedzīvotāju skaitu

Pašvaldības budžeta galvenais nodokļu ienākumu avots ir iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) un nekustamā īpašuma nodoklis (NĪN).

«Proporcionāli 90 procenti IIN un 10 procenti NĪN. Ja atskatos atpakaļ, tad Valmiera un apkārtējie novadi savstarpēji konkurēja, jo katrai pašvaldībai atsevišķi bija svarīgi, kurā teritorijā iedzīvotāji deklarējas. Tagad Valmieras novads ir kā viens vesels. 62% no visām novada darba vietām atrodas Valmierā. Daudzi novada iedzīvotāji katru dienu brauc uz darbu pilsētā un atgriežas savā dzīvesvietā. Un tas ir labi, jo arī kovida laiks ir pierādījis, ka cilvēki labprāt tiecas dzīvot ārpus pilsētas. Viņi visi ir novada iedzīvotāji, un mums ir svarīgi šos cilvēkus novadā noturēt. Lai viņi dzīvo Dikļos, Mazsalacā vai Vilpulkā. Ir svarīgi, lai novadā ir cilvēki, ir darba rokas. Tagad mums ir kopēja infrastruktūra, ko varam attīstīt. Mums ir iespēja saglabāt un attīstīt pakalpojumus. Pakalpojumi ir iespējami tur, kur dzīvo cilvēki, kas tos pieprasa un patērē, jo citādi tie kļūst nerentabli. Ja rubenietim Valmierā būs darbs, lielāka iespēja, ka Rubenē tāpēc būs pieejami tur dzīvojošam cilvēkam lokāli nepieciešamie pašvaldības pakalpojumi. Par cilvēkiem vairs nekonkurēsim, bet pats svarīgākais, lai saglabājam teritorijā iedzīvotājus,» uzsvēra Jānis Baiks, minot dažus statistikas skaitļus. Proti, iedzīvotāju blīvums novada teritorijā liek aizdomāties par to, kas pēdējos gados noticis Latvijā. Par to pilsētnieki, iespējams, nav pat domājuši, nav sajutuši, bet skaitļi ir nepielūdzami. Tā Valmierā vienā kvadrātkilometrā var saskaitīt 1300 cilvēku, taču ir Naukšēnu puse, kur lauku viensētās varēs uzmeklēt vien 6 cilvēkus uz kvadrātkilometru.

«Ja vēlamies jaunas darba vietas, tad pretim vajag cilvēkus, kuri strādās. Visu reģionu lielākais izaicinājums ir noturēt cilvēkus. No tā ir atkarīga visa plānotā izaugsme. Valmierai pēdējos četros gados izdevās iedzīvotāju skaitu noturēt, un periodiski pat nedaudz tas palielinājās, bet, skatoties uz novadu kopumā, cipari nav tik patīkami. 2009. gadā izveidojās novadi, Valmieras novadā ietilpstošajās astoņās pašvaldībās bija 63 tūkstoši iedzīvotāju. Šajā laikā 13% iedzīvotāju ir zaudēti. Atsevišķās pašvaldībās iedzīvotāju skaits sarucis par ceturto daļu. Pirms administratīvi teritoriālās reformas, būdami neatkarīgi, varēdami lemt par sevi, mēs esam pazaudējuši tik daudz reģiona iedzīvotāju! Bija krīze, un pa vidu arī Valmiera ir zaudējusi, bet, tā turpinot, risinājuma nebūtu. Tāpēc teritoriālā reforma bija loģiska,» tā Jānis Baiks, uzsverot, ka cilvēkus reģionā notur darbs ar pieklājīgu atalgojumu un dzīves kvalitāte. Taču sociālais smagnējums ir vērtējams ne vien Latvijā kopumā, bet arī mūsu novadā. Atkal statistika ir nepielūdzama – ienākumu lielums Valmierā ir teju uz pusi lielāks nekā Rūjienā vai Mazsalacā.

Lokālpatriotisms ir svarīgs

Valmiera ir un paliks lielākais darba devējs novada iedzīvotājiem. Ekonomisti zina, ka Valmiera arī gruntīgam investoram no Eiropas šķiet ļoti maza. Taču investori vērtē, un Valmiera jau sevi pierādījusi ar ražojošu uzņēmumu varēšanu, jaudu un eksportspēju. Ja te ir uzņēmumi, kas ražo pasaulei, tad vieta investorus pievelk līdzīgi magnētam.

«Ja būs runa par rūpnīcu, jaunu ražošanas uzņēmumu, kur vairāk darba vietu, visdrīzāk to būvēs tuvāk Valmierai, bet tāpēc nav mazāk nozīmīgi ražojošie uzņēmumi novados. Lauksaimniecības uzņēmumi, pārstrādes uzņēmumi, individuālie uzņēmēji kā darba devēji, mājražotāji. Tas ir būtiski novadam. Ir svarīgi pareizi saprast: gribam tērēt, bet kur pašvaldību budžetā rodas nauda? Budžeta ieņēmumi teritoriāli novadam veidojas nevienmērīgi. Vairāk nekā pusi novada budžeta ieņēmumu veido Valmiera, taču tāpēc jau mēs esam gatavi definēt, ka mūsu teritorijā ir astoņi vai deviņi novada centri, kurus mēs stiprinām, lai tur būtu skola, kultūra, visi pakalpojumi, jauna dzīvojamā fonda attīstība un tālāk domājam par mobilitātes jautājumiem. Klientu apkalpošanu, pakalpojumu saņemšanu nodrošinām katrā šajā vietā. Jā, Valmierai ir jāaug, bet jāaug nevis uz Rūjienas vai Mazsalacas rēķina, bet noturot cilvēkus novadā kopumā. Un domājam, kā vēl piesaistīt. Vai noturam visus tehnikuma, augstskolas absolventus, kas ir milzīgs resurss, vai kļūstam interesanti darba meklētājiem no attālākiem Latvijas reģioniem. Par šo jādomā, jābūt sava novada patriotiem,» tā Jānis Baiks.

Vajadzības pārrunā apvienībās

Nākamā gada budžets Valmieras novadā vēl nav guvis konkrētas aprises. Ir zināmas vien prioritātes, kam līdzekļi būs jāatvēl: infrastruktūras uzturēšanai un attīstībai, galvenokārt ceļu infrastruktūras un ielu apgaismojuma sakārtošanai visā novada teritorijā. Budžeta prioritāte vienmēr bijusi izglītības sfēra, un tā tas būs arī novada teritorijā, tāpat iedzīvotāju sociālā aizsardzība.

Pašlaik pagastu apvienību vadītāji kopā ar izpilddirektori, izpilddirektora vietniekiem, novada attīstības speciālistiem analizē aizsāktos projektus un izvērtē ieceres.

«Liels novads, liels budžets un vēlme visu izdarīt, bet būs jāsaprot prioritārās vajadzības, iespējas, būs jāvērtē, ko varēs nākamajā, ko aiznākamajā budžeta gadā. Apvienību redzējums šonedēļ būs zināms, tad diskutēsim tālāk un noteikti vienosimies par steidzami darāmo, jo šis pusgads pēc reformas organizatoriski nav bijis viegls. Paldies visiem pašvaldībā strādājošajiem, jo darba apjoms ir bijis liels. Bet pašlaik jāturpina plānot pasākumus, kas sekmētu kopēju novada attīstību. Tagad uzsvars jāliek uz attīstību,» sacīja Jānis Baiks, piebilstot, ka aktīvi jau strādā pašvaldības Attīstības pārvaldes speciālisti. Būs iespēja dažādu ieceru realizēšanai piesaistīt arī Eiropas Savienības fondu līdzekļus, tā rodot iespēju darīt pat vairāk.

«Galvenās prioritātes... Pašvaldību ceļu tīkls, ko saņemam mantojumā, prasīs lielus ieguldījumus. Gadiem ilgi pašvaldības ceļu uzturēšanai ir saņēmušas divas un pat trīs reizes mazāku finansējumu nekā valsts ceļu apsaimniekotāji. Bet šī infrastruktūra ir iedzīvotājiem svarīga, sabiedriskajam transportam. Mums jautāja, kāpēc «lokdauna» laikā naktī uz ielām ir gaisma. Iedzīvotāju drošībai. Un par to noteikti jādomā lauku teritorijās. Ja uzstādām LED apgaismojumu, tad elektrības sadārdzinājums neatstāj tik lielu iespaidu. Ražošana un tās veicināšana, darba vietu attīstīšana ir bijusi Valmieras prioritāte un tā tas būs arī novadā. Ražojošajiem uzņēmumiem noteikti tiks piemērota NĪN atlaide. Valmierā tā tas ir daudzus gadus, un vienoti noteikumi būs novadā. Izglītība ir vēl viena prioritāte. Iepriekšējā mācību gadā Valmierā mācījās 4078 bērni, bet visā novadā 5934. Ja paskatījāmies pēc deklarētajām dzīvesvietām, tad Valmieras skolās mācījās 62% Valmierā deklarēto, 27% citur novadā dzīvojošie un vēl 11% no pārējās Latvijas. Valmiera būvē dienesta viesnīcu ar vairāk nekā 300 vietām. Valmierai? Nē, vidusskolēniem, ģimnāzistiem, kas par savu mācību vietu izvēlas Valmieru. Tagad varam teikt, ka arī novada bērniem. Mums ir svarīgi saglabāt pamatskolas pēc iespējas tuvāk bērnu dzīvesvietai. Iespējams, būs līdz martam kādas ārpus pilsētas vidusskolas darbs jāpārskata, varbūt vēl kādas reformas. Optimizācija nav pašmērķis, tā jārealizē Ministru kabineta noteikumu ietvarā, lai turpmākajam izglītības procesam varam saņemt pilnvērtīgu valsts finansējumu,» vērtēja Jānis Baiks, piebilstot, ka nākamajos gados tiks ne vien pārbūvētas un paplašinātas pirmsskolas izglītības iestādes, bet arī ir plānota jauna bērnudārza celtniecība.

Vairāk trūcīgo un mazturīgo

No 1. jūlija ir stājušies spēkā jauni valsts noteikumi, kas saistoši pašvaldībām. Ir noteikta minimālo ienākumu bāze trūcīgām personām. Iepriekš tie bija 128 eiro mēnesī, tagad 272. Ir skaidrs, ka būs jāpalielina sociālā budžeta apmērs.

«Likumdošanas izmaiņu rezultātā mums pieaugs trūcīgo un maznodrošināto personu un ģimeņu skaits,» konkretizēja pašvaldības vadītājs, uzsverot, ka jau runāts par to, ka sociālajām vajadzībām novadā papildus gadā var būt nepieciešams 1 miljons eiro.

Bez pabalstiem novada iedzīvotāji saņems mērķētu sociālo palīdzību, atvieglojumus. Tādi noteikti senioriem, daudzbērnu ģimenēm, audžuģimenēm un citām iedzīvotāju grupām.

«Ir NĪN atlaides sociāli mazāk aizsargātām grupām, atlaides uzturmaksai bērnudārzos un piešķirtas brīvpusdienas skolās, atlaides sabiedriskajā transportā. Mērķēts sociālais atbalsts. Sociālā noslāņošanās ir realitāte. Starp Rīgu un Latgali ienākumu atšķirība ir četras reizes. Taču atšķiras arī ienākumu grozs Valmierā un blakus esošajās teritorijās – jo tuvāk ziemeļu teritorijai novadā, jo situācija samilst,» tā Jānis Baiks, uzsverot, ka zināmas vien sociālā budžeta aplēses, bet, kādas būs īstenās vajadzības, varēs pateikt pēc atvieglojumu pieprasījumiem tuvākajā laikā. Tāpat vēl tiks pilnveidots dažādu sociālo pakalpojumu grozs un vērtēta sociālā atbalsta daudzpusība.

Jānis Baiks:

Man kā novada priekšsēdētājam rūp katra apdzīvotā vieta. Vai mēs varēsim saglābt 31 apdzīvotu vietu novadā vienlīdzīgā kvalitātē? Es šaubos. Domāju, ka nevienā pasaules daļā tas nav izdevies. Bet stiprināt astoņus deviņus centrus mēs varam. Tā izdosies dzīvot attīstītā novadā.

Fakti:

# 2021. gada 1. jūlijā tiek rakstīta jauna vēsture – pirmo reizi Valmieras pilsētu, Beverīnas, Burtnieku, Kocēnu, Mazsalacas, Naukšēnu, Rūjienas un Strenču novadu apvienojot Valmieras novadā.

# Novada raksturojums:

Novada administratīvais centrs, valstspilsēta: Valmiera

Kopējā platība: 2946 km²

Iedzīvotāju skaits: 54642 (pēc PMLP, 01.01.2021.)

Novada pilsētas: Mazsalaca, Rūjiena, Seda un Strenči

Novada pagasti: 26

Apvienības: septiņas – Burtnieku, Mazsalacas, Naukšēnu, Kocēnu, Rūjienas, Strenču, Brenguļu, Kauguru un Trikātas apvienība

Avots: valmierasnovads.lv