Siltā klimata vēji no Glāzgovas

It kā lai skeptiķiem – klimata pārmaiņu apšaubītājiem – pierādītu, ka planētas reāla sasilšana jau ir notikusi. To apliecina arī ziņas, kad šogad Eiropā un arī Latvijā jau pārspētajiem siltuma rekordiem Panorāmas laika ziņu vēstnesis Toms Bricis nu jau piepluso arī sen tik siltu nepiedzīvotu oktobri, arī novembri. 

Tomēr, kad Glāzgovā ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs brīdina, ka ar bezrūpīgo attieksmi pret klimatu pasaule ir paņēmusi vienvirziena biļeti ceļam uz katastrofu un vairāku ietekmīgu valstu vadītāji (arī Britānijas premjerministrs Boriss Džonsons) pat nodēvējuši šo konferenci par cilvēces pēdējo iespēju glābties no katastrofas, līdz Latvijā dzīvojošajiem šāds, šķiet pat diezgan panisks, satraukums vēl nav atnācis. Varbūt pat tā ir labi, jo visprātīgākais ir apzināties lietas, kuras varam ietekmēt, un lietas, kurās varam būt galvenajiem spēlētājiem vien līdzi runātāji. Tā nu tas ir arī šajā, pasaules pārmērīgas sasilšanas piebremzēšanas reizē. Laikā, kad pasaules lielajām ekonomikām tiek pieprasīts strauji samazināt siltumnīcas efektu izraisošu gāzu apjomus, ir jāsecina, ka Latvijas iespējas ietekmēt klimata pārmaiņas ir izteikti minimālas, jo pat ar videi reizēm ne pašu draudzīgāko saimniekošanu radām vien 0,02% no pasaules siltumnīcas efektu izraisošā piesārņojuma.