Vieta, kur iegūt mieru

«Dienas stacionārs aizņem ēkas otro stāvu, te senāk atradās slimnīcas geriatrijas jeb gados vecu vīriešu nodaļa, pēc tam ilgstoši sociālās aprūpes nodaļa, kuru izformēja, un klienti tika izvietoti pansionātos. Telpas ilgstoši stāvēja neizmantotas. Savukārt pirmajā stāvā tagad atrodas dienas centrs, kurā strādā dažādi speciālisti.

Dienas stacionāram ar dienas centru ir ļoti cieša sadarbība, jo slimnīcas speciālisti apkalpo gan dienas stacionāra, gan centra klientus. Esam vienojušies, ka dienas stacionāra pacienti uz nodarbībām ierodas rīta pusē, lai viņi jau pirms pusdienlaika, nedaudz pēc nodarbībām istabiņās atpūšoties, var doties mājās (dienas stacionāra pacientiem pieejamas astoņas gultas vietas). Tik agri, deviņos no rīta, nodarbības ieplānotas tādēļ, ka tās tiek pieskaņotas sabiedriskā transporta kursēšanas grafikam – daudzi pacienti ierodas no Valmieras, Smiltenes, Valkas. Dienas centra apmeklētāji ierodas vairāk uz pēcpusdienas pusi,» stāsta Strenču psihoneiroloģiskās slimnīcas psihiskās rehabilitācijas dienas stacionāra vadītāja, garīgās aprūpes veselības māsa ar lielu pieredzi RAMONA MARKOVA. Pirms 25 gadiem viņa sākusi strādāt 3. vīriešu akūtajā nodaļā un līdz šī gada maijam strādājusi 1. sieviešu nodaļā.

Lai lasītājam būtu skaidrs, R. Markova paskaidro, ar ko dienas stacionārs atšķiras no dienas centra. DIENAS STACIONĀRĀ pacientiem ir iespēja pēc terapijas nodarbībām izmantot gultas vietu, atpūsties, arī pagatavot ko ēdamu vai uzvārīt tēju. Savukārt DIENAS CENTRU apmeklē slimnīcas jeb stacionāra pacienti. Viņi centrā ierodas tikai uz nodarbībām, tad dodas atpakaļ uz savu stacionāru.

Kā pacienti nonāk dienas stacionārā? Slimnīcas uzņemšanas ambulatorajā kabinetā viņiem piedāvā iespēju saņemt pakalpojumu dienas stacionārā un izsniedz nosūtījumu. Dienas stacionāra vadītāja potenciālajam klientam piezvana un noskaidro, kad viņš var uz nodarbībām ierasties.

Stacionāra daktere izvērtē katra pacienta vajadzības, un cilvēks uzsāk viņam ieteiktās nodarbības – ergoterapiju, mūzikas terapiju, mākslas terapiju un fizioterapiju. Piemēram, ergoterapijas nodarbības var neapmeklēt un tās parasti arī netiek piedāvātas ikdienā funkcionējošiem pacientiem – strādājošiem sabiedrības locekļiem. Vecāka gadu gājuma cilvēkiem ergoterapija tiek ieteikta, lai uzlabotu atmiņu un vispārējo veselības stāvokli. Bet vislabāk pacientiem patīk dienas stacionārā piedāvātās fizioterapijas nodarbības kvalificētu speciālistu vadībā.»

Katram klientam nodarbību cikls dienas stacionārā paredzēts divdesmit divu darba dienu garumā. Savu apmeklējuma grafiku katrs pacients var izvēlēties pats – uz nodarbībām ierasties katru dienu vai vienu, divas vai trīs reizes nedēļā. Tad attiecīgi terapijas laiks tiek pagarināts. Klienti viņiem piemēroto grafiku ievēro un par šādu iespēju uzlabot savu garīgo veselību saka patiesu paldies. Bijis tikai viens gadījums, kad stacionārā cilvēks vispār neieradās.

Ramona Markova stāsta, ka ar esošajām dienas stacionāra gultas vietām pagaidām pietiek, lai gan pamazām pacientu rinda sāk veidoties. Vienlaikus tiek gaidīta ģimenes ārstu prakšu aktīvāka iesaistīšanās sabiedrības psihiskās veselības uzlabošanas procesā. Bijušā Strenču novada ģimenes ārsti novērtējuši šo iespēju un savus pacientus jau sūta uz rehabilitācijas nodarbībām. Dienas stacionāra vadītāja uzskata, ka speciālistu palīdzība vienmēr bijusi vajadzīga, bet jo īpaši tagad, kad psihisko veselību ietekmē Covid-19 pandēmijas laiks.

Dienā, kad «Liesma» apmeklēja dienas stacionāru, pakalpojumu tajā saņēma septiņi pacienti. «Lielākā daļa no pacientiem pirms tam atradušies stacionārā. Pirmreizējiem pacientiem, kuriem palīdzība nepieciešama Covid-19 radīto veselības traucējumu – depresijas, trauksmes – dēļ, lai nebūtu jāpagarina atrašanās laiks slimnīcas stacionārā, dakteris piedāvā dienas stacionāra iespējas, pēc izrakstīšanās vēl mēnesi turpinot slimnīcā iesāktās rehabilitācijas nodarbības. Izrakstoties no slimnīcas stacionāra, pacients bez kavēšanās ierodas dienas stacionārā, lai ieplānotu nodarbību apmeklējumus un lai ārstēšanas procesā neiestātos pārtraukums. Parasti jau pēc otrās terapijas reizes viņš ir pavisam cits cilvēks. Šajā laikā iespējams apmeklēt arī psihiatru, pie kura pacients iepriekš ārstējies un kurš iesaka, kā sadarbību turpināt. Speciālists iemāca, kā pareizāk tikt ar problēmu galā, jo pastāv daudz iespēju to panākt bez medikamentozas iedarbības, cilvēkam pašam sevi kontrolējot. Tie ir elpošanas vingrinājumi, kustības. Protams, ir arī smagāki gadījumi,» stāsta Ramona Markova, piebilstot, ka gadu gadiem veidojusies piesardzīgā attieksme pret šāda veida ārstniecības iestādēm pamazām mainās, īpaši no to cilvēku puses, kuriem nācies ar psihiskās veselības problēmām pašiem saskarties un saņemt speciālistu palīdzību.

Pavisam dienas stacionārā strādā vienpadsmit speciālisti – četri fizioterapeiti, divi ergoterapeiti, mūzikas terapeits, deju kustību terapeits, vizuāli plastiskās mākslas terapeits, drāmas terapeits un atbalsta psihologs. Tuvākajā laikā viņiem pievienosies vēl viens fizioterapeits. Stacionāra vadītāja bilst, ka vēlams būtu piesaistīt vēl vienu ergoterapeitu, diemžēl tas nav tik vienkārši izdarāms, jo šie speciālisti visā Latvijā ir ļoti pieprasīti.

Dienas stacionārā strādā psihiatrs, kurš ar pacientu izrunājas un izvērtē, kāda veida palīdzība cilvēkam vajadzīga.

Psihiatre NATĀLIJA BĒRZIŅA pirms iesaistīšanās dienas stacionāra darbā Strenču psihoneiroloģiskajā slimnīcā strādājusi brīvdienu dežūrās: «Slimnīcā man ļoti patika gan vide, gan iespējas, un izvēlējos dot savu ieguldījumu arī dienas stacionārā, kur uz vietas iznāk būt divas dienas nedēļā. Joprojām paliek arī dežūras slimnīcā, kā arī esmu pieejama darbdienās onlainā vai telefoniski.»

Dienas stacionārā rīdziniece Natālija strādā vien no 1. oktobra. Viņu nebaidot biežā braukāšana no Rīgas uz Strenčiem, pie tam ceļā var kādu lekciju savai izaugsmei noklausīties. Šajā īsajā laika sprīdī pacientu daudz nav bijis, bet, ar viņiem iepazīstoties, daktere secina, ka pacienti ir ļoti dažādi – tādi, kam garastāvokļa traucējumi, nosliece uz depresiju, arī pacienti ar neirotisko spektru jeb trauksmi (arī trauksmes mēdz būt dažādas). Ir diagnozes, kam nepieciešama psihosociālā rehabilitācija, psiholoģisks atbalsts, dažādas nodarbības, lai uzlabotu pacienta ikdienas funkcionēšanu, palīdzētu adaptēties dzīvē un arī savā saslimšanā. Arī tas ir svarīgi, jo, lai izveseļotos, cilvēkam pašam tas jāgrib. Psihiatre stāsta pacientam, ko nozīmē viņa saslimšana, ka pastāv uzlabojuma iespējas, ka dienas stacionārs un dienas centrs to piedāvā. Visvairāk cilvēkus uzrunā šāda izglītošana, un viņi sāk saprast, kas ar viņiem notiek. Pieaug motivācija sev palīdzēt. Tomēr ne katrs zina, kur viņam griezties pēc palīdzības, domā, ka viņu nosodīs, un speciālists pierāda, ka tā nenotiek, piedāvā dažādus rehabilitācijas variantus.

Strenču psihoneiroloģiskā slimnīca ir pieaugušo ārstniecības iestāde, taču pacientu vidū bijuši arī 18 un 19 gadus veci jaunieši. Un ne tikai Covid-19 negatīvās ietekmes dēļ. «Psihiskas saslimšanas ir bijušas vienmēr,» skaidro psihiatre, «un ir arī ļoti daudz faktoru, kas var izraisīt slimības paasinājumu. Kad cilvēkam nepieciešama rehabilitācija, dienas stacionārā tā viņam tiek nodrošināta. Ar klientu nodarbojas vairāki speciālisti, viņš regulāri tiekas ar mani, un es kā psihiatrs izvērtēju uzlabojumus. Protams, rezultāts atkarīgs arī no tā, cik smags stāvoklis bijis rehabilitācijas sākumā. Visbiežāk atveseļošanās pozitīvā dinamika tomēr ir novērojama, pacientam kļūst labāk, viņš adaptējas, vairāk izprot sevi, uztrenē veidu, kā sevi motivēt, aktivizēt. Patiesībā vārds «uzlabojums» attiecas uz dažādām jomām, kurās pacients funkcionē. Ir tādi, kuriem psihiskās veselības stāvoklis uzlabojas pilnībā, citiem tas notiek mazākā mērā, un ir arī tādi, kuriem uzlabojums ir minimāls. Nereti terapija jāatkārto. Mūsu komandas darbs ir pieejams vairākkārt, un šī terapijas nepārtrauktība ir ļoti vērtīga. Tas ir viens no būtiskiem mērķiem – stacionārs, ambulatorā ārstēšana, dienas stacionārs, kas noderīgs, ja situācija kļuvusi nedaudz sliktāka, bet ne tik izteikti, ka atkal nepieciešams ārstēties slimnīcas stacionārā. Otrs piemērs – cilvēks nokļuvis slimnīcā smagā stāvoklī, un, lai viņš pēc slimnīcas pēkšņi nepaliktu viens, noder dienas stacionārs, kas nodrošina nepārtrauktību. Šāds pacients tiek pieskatīts, par viņu gādā, uzlabo viņa funkcionēšanu, lai uzlabojums būtu vēl izteiktāks. Protams, tiek izvērtēts, vai atkārtota atrašanās dienas stacionārā tiešām nepieciešama,» saka speciāliste, par kuras ienākšanu dienas stacionāra komandā tā vadītājai īpašs prieks.

KLIENTIEM PIEEJAMA VIRTUVE, kurā var pagatavot maltīti, uzvārīt tēju. Ārijas Romanovskas foto