Neesam kopienas sabiedrība
Ja latviešus aicina kādam palīdzēt, viņi to dara. Ja aicina ziedot, tad ziedo, ja kopīgi sakopt savu zemi, tad talko. Visu laiku ir sajūta, ka brīžos, kad līdzcilvēki sadodas rokās, var tiešām daudz paveikt kādas konkrētas idejas vārdā.
Un izdara daudz. Tāpēc nereti, īpaši pēc plašām labdarības akcijām, mēs dzirdam un jūtam, cik brīnišķīgi cilvēki dzīvo Latvijā. Bet tādām kopienas iniciatīvām, domājot nevis par sevi, savu ģimeni, bet plašāk? Skatoties raidījumu «Aizliegtais paņēmiens» bija dīvaina sajūta. Cik ļoti var atšķirties sabiedrību domāšanas veids? Dānija un Latvija. Esam pavisam blakus, vien jūra mūs šķir. Protams šķir arī vēstures grieži, šķir labklājības līmenis, bet šajā raidījumā jauns un vecs dānis runāja par sevi kā sabiedrības daļu. Par savu rīcību sabiedrības kopējā labuma dēļ. Tur neskanēja es, bet mēs.
Konteksts bija tā pati pandēmija un vakcinēšanās pret kovidu. Dāņiem nekas nav uzspiests, arī vakcīnas ne, bet likās, ka viņi nespēj iedomāties kā drīkstētu nevakcinēties, ja tamdēļ smagi var saslimt kāds cits. Viņi visdrīzāk nesaprastu, ko pandēmijas sakarā nozīmē: mans ķermenis, mana izvēle!
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv